Viengadīgas skolotāju sagatavošanas programmas ieviešanai līdz 2022.gada vidum nepieciešami teju trīs miljoni eiro (2)

Iepriekš vēstīts, ka IZM plāno īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām. Tā paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Ministrija kā labāko risinājumu ietikusi rast minēto finansējumu no trim avotiem. 500 000 eiro būtu valsts budžeta finansējums, 110 000 eiro - pašvaldību finansējums, bet 2 317 719 eiro - Eiropas Sociālā fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums, ko novirzītu no diviem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķiem.

Attiecīgi šim gadam būtu nepieciešami papildu 242 282 eiro, 2020.gadam - 819 001 eiro, 2021.gadam - 1 249 989 eiro, bet 2022.gadam - 638 505 eiro.

Kā uzsver IZM, laiks līdz 2022.gadam būtu programmas aprobācijas periodos. Šī nauda nepieciešama, lai nodrošinātu vienotu programmas komunikāciju, studējošo un skolu piesaisti un atlasi, mentoru atlīdzību un mācības, mērķstipendijas studējošiem, budžeta vietas, prakses vadītāju atlīdzību, vasaras mācību loģistiku un citus pasākumus.

Savukārt, sākot no 2022.gada jūlija un turpmāk, studiju programmas īstenošanas izmaksas būtu jāfinansē no valsts budžeta, izņemot mentoru atlīdzību skolās, ko nodrošinātu pašvaldības.

Ministrija prognozē, ka jaunās studiju programmas īstenošanas valsts budžetam no 2022.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim indikatīvi prasītu 871 946 eiro, 2023. kalendārajā gadā un turpmākajos gados indikatīvi - 1 357 951 eiro apmērā no valsts budžeta. Savukārt pašvaldībām izdevumi mentoru atlīdzībai gadā veidotu 55 000 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka jaunveidojamās studiju programmas apguvē jāparedz maksimāli cieša sasaiste ar darba vidi, gan prakšu, mācību vizīšu, kursu ietvaros izstrādājamo individuālo un grupu darbu projektos, gan citās aktivitātēs. Nepieciešams izstrādāt studiju programmas prakšu stratēģiju, paredzot konkrētus sasniedzamos mācību rezultātus un apgūstamās kompetences.

Tāpat nepieciešams izveidot sistēmu, kurā ikviena studenta praksi pārrauga un vērtē gan prakses vadītājs, kurš atbild par attiecīgo praksi augstskolā, gan pedagogs - mentors, kurš vada attiecīgo praksi skolā.

IZM skaidro, ka jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.

Studiju programmā kopumā visās augstskolās katru gadu plānots uzņemt 100 studējošos, norāda IZM. Līdz 2021.gadam plānots izstrādāt un aprobēt skolotāju pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku.

Pirmos 100 studējošos programmā plānots uzņemt 2020./2021.akadēmiskajā gadā. Kampaņu reflektantu piesaistei jaunajai programmai un atlasi plānots sākt jau šī gada rudenī, bet darbu pie komunikācijas radošās stratēģijas izstrādes jau šajā vasarā.

Kā vēstīts, paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā - četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana, iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu. To turpinātu īstenot Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma visās iestādēs būtu viena.

Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.