Algu "uz rokas" līdz 450 eiro otrajā ceturksnī Latvijā saņēma 27,7% strādājošo

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 27,7% darba ņēmēju, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 125,7 tūkstoši jeb 15,6% darba ņēmēju 2019.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 17,4% darba ņēmēju.

Reģionos lielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām bija Latgalē, kur 23,9% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Savukārt 31,5% (2018.gada otrajā ceturksnī - 34,9%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 30,2% (25,3%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 5,3% darba ņēmēju pretstatā 3,6% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2019.gada otrajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,9% (pirms gada - 3%) darba ņēmēju, savukārt 2,4% (2,6%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

2019.gada otrajā ceturksnī Darbaspēka pētījumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Uz augšu