"Rīgas ūdens" jau vairākus gadus nespēj izsludināt Alīses ielas ūdenstorņa nomas tiesību izsoli

Kā pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Arturs Mucenieks jautājums par nomas tiesību izsoli patlaban ir "uzlikts uz pauzes", taču nebūt nav aizmirsts.

Lai gan pēdējais politiskais rīkojums bijis organizēt ilgtermiņa nomas tiesību izsoli, uzņēmumam joprojām nav izdevies apkopot sabiedrisko organizāciju, iedzīvotāju biedrību un citu pušu viedokli par to - ko īsti ar torni darīt.

"Nevalstiskās organizācijas lūdz torni atdot viņiem, bet mums nav garantijas, ka viņi tiešām spēs piesaistīt finansējumu tā atjaunošanai un maksāt kaut vai zemes nomu. Protams, ir arī labi piemēru, kur NVO ar šādiem īpašumiem labi tiek galā," teica Mucenieks.

Patlaban torni apsaimnieko un uztur "Rīgas ūdens", lai gan uzņēmuma pārstāvji neslēpj, ka tas vairāk rada zaudējumus, nekā dod kādu ieguvumu. Mucenieks pauda cerību, ka šī gada laikā jautājums varētu tikt atrisināts.

Aģentūras LETA arhīvs gan liecina, ka jau 2017.gada izskaņā uzņēmums solīja, ka izsoles noteikumi varētu būt gatavi aptuveni mēneša laikā.

2015.gadā pašvaldība ūdenstorni izsolē mēģināja pārdot, taču sabiedrības iebildumu dēļ izsoli atsauca. Rezultātā tika izveidota darba grupa, kurai jāizstrādā ūdenstorņa izmantošanas koncepcija, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Nekādus lēmumus darba grupa gan nepieņēma, tās darbības termiņu aizvien pagarinot, un vēlāk tai tika uzdots izvērtēt visus četrus "Rīgas ūdens" piederošos vēsturiskos ūdenstorņus, izstrādājot to izmantošanas ieceres.

Rezultātā Alīses ielas ūdenstorni tika nolemts nodot ilgtermiņa nomai, Ūdenstornis celts 1910.-1911.gadā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta.

Tas jau aptuveni 45 gadus nepilda savas funkcijas.