Merkele un Orbāns Šopronā kopīgi atzīmē 30.gadadienu kopš "Paneiropas piknika"

"Pikniks izvērtās par lielāko bēgšanu no Vācijas Demokrātiskās Republikas kopš [Berlīnes] mūra uzbūvēšanas 1961.gadā. Pikniks kļuva par globālu notikumu," Merkele sacīja Ungārijas pilsētā Šopronā, kas robežojas ar Austriju.

"Šoprona ir piemērs tam, ko eiropieši var panākt, kad drošsirdīgi aizstāv mūsu kopīgās vērtības," uzsvēra Merkele, kas pati savu jaunību aizvadījusi savulaik komunisma jūgā bijušajā Austrumvācijā. "Mums vienmēr ir jāatceras, ka mūsu nacionālā labklājība vienmēr ir atkarīga no kopīgās Eiropas labklājības," piebilda kanclere.

Merkeles runu klausījās arī Orbāns, kurš kopš 2015.gada asi kritizējis Vācijas kancleri par viņas liberālo imigrācijas politiku.

Neskatoties uz nesaskaņām, Ungārijas premjers uzteica Merkeles paveikto Eiropas vienošanā, sakot, ka "Ungārijas tauta viņu augstu vērtē".

Tomēr darbs nav pabeigts, un ir nepārtraukti jāaizstāvas "no konflikta līdz konfliktam", viņš paziņoja, runājot par citviet notiekošu karu un nabadzības izraisīto migrācijas vilni Eiropā.

Orbāns, kurš kaismīgi iestājas pret imigrāciju, jo īpaši no musulmaņu zemēm, kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas Savienības līderiem, kas iebilst pret Merkeles īstenoto liberālo imigrācijas politiku.

Savukārt Vācija paudusi bažas par Ungārijas demokrātijas nākotni eiroskeptiski noskaņotā Orbāna vadībā.

1989.gada 19.augustā Austrijas un Ungārijas pilsoniskās sabiedrības grupas uz robežas, kas nošķīra Rietumeiropu no komunistiskajiem austrumiem, rīkoja "Paneiropas pikniku".

Kad uz piknika laiku robeža īslaicīgi tika atvērta, ap 600 austrumvāciešu izmantoja iespēju un pārbēga uz Austriju.

Dažas nedēļas vēlāk viņiem sekoja desmitiem tūkstoši tautiešu, kuri tovasar pulcējās Ungārijā, kas atvēra savu rietumu robežu. Šo notikumi lielā mērā sekmēja Dzelzs priekškara krišanu.