Jautājumu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā valdība plāno skatīt rīt, taču pagaidām arvien nav skaidrs, vai koalīcijas partneri atbalstīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumu Muižnieku rektora amatā neapstiprināt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka jautājums par LU rektoru tiks iekļauts otrdienas, 20.augusta, valdības darbakārtībā.
Uz jautājumu, vai koalīcijā panākta kopīga pozīcija saistībā ar minēto jautājumu, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzīmēja, ka "rīt būs pilnīgi skaidrs redzējums".
Bordāns norādīja, ka viņš ir saklausījis koalīcijas partneru vienošanos par to, ka augstskolu pārvaldībā ir nepieciešamas pārmaiņas, turklāt LU "ir tikai aisberga redzamā daļa".
"Šī ir viena no krīzes situācijām, kuru atrisinot, mēs varēsim sākt meklēt risinājumu augstskolu darbības, pārvaldības un kvalitātes jautājumos," sacīja politiķis.
Atbildot uz jautājumu par to, vai ir pareizi viena rektora apstiprināšanu saistīt ar pārvaldības maiņu visā augstākajā izglītībā, Bordāns uzsvēra, ka "tieši šādi gadījumi ir jāsaista ar plašāku redzējumu, jo jautājums nav tikai par viena rektora apstiprināšanu vai neapstiprināšanu".
"LU ir neapstiprināts vai apstiprināts rektors, juridiskas problēmas. Tās nav tikai juridiskas problēmas - tās atspoguļo to iekšējo situāciju, cīņu par varu. Mēs to gribam parādīt, [..] lai neatkārtotos tādi gadījumi. Mēs risinām jautājumu kompleksi," teica Bordāns.
Atbildot uz jautājumu par to, kas mainīsies, amatā neapstiprinot Muižnieku un īsā laikā, vēl pirms kādu izmaiņu veikšanas LU iekšējos normatīvajos aktos, kā arī nacionāla līmeņa regulējumā, šajā amatā ieceļot jaunu personu, Bordāns uzsvēra: "Neko nemainot, nemainīsies nekas!"
"Jebkuras pārmaiņas, jo īpaši situācija, kas ir dziļi iestagnējusi, būs ar krīzes piegaršu, diskusijām, sarežģījumiem. Tas nav nekas jauns. Jebkuras pārmaiņas notiek tieši šādā veidā," pārliecināts Bordāns.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka "nav nenormāla situācija situācija, ka universitāti vada pienākumu izpildītājs". Daudz lielāka problēma, viņaprāt, ir tā, ka politiķi diskutē par to, kas būtu vienai vai otrai augstskolai iekšēji jādara. "Tā ir bēdīga situācija. Ja runājam medicīniskos terminos - ja konkrētais skandāls ar LU rektora iecelšanu ir simptoms, tad tas liecina par plašāku saslimšanu sistēmā. Ir pilnīgi loģiski, ka, ja valdībai ir jāiejaucas kādu simptomu risināšanā, tad ir pienākums raudzīties daudz plašāk," teica Pavļuts.
"Jebkuras institūcijas neatkarība ir tikai viens no aspektiem. Pilnīgi neatkarīga ir privāta augstskola, kas savā nodabā var pārvaldīt sevi kā vēlas. Ja tas ir jautājums par LU, tad tas vienmēr ir arī politisks jautājums, un šīs augstskolas neatkarība ir tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā valdībai," pauda Bordāns.
Kariņš secināja, ka svarīgākais ir panākt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā, jo studenti var brīvi pārvietoties pa pasauli. "Viss uzsvars ir uz reformām augstākajā izglītībā, un tas ir tas, ko rīt valdības sēdē runāsim," teica premjers.
Koalīcijas partneri nespēja sniegt viennozīmīgu atbildi par to, vai rīt sagaidāms vienots valdības partneru balsojums šajā jautājumā, vien uzsverot, ka lēmums būs redzams rīt.
Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
6.augustā ministre paziņoja, ka pamatlēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un tiks saskaņots TM un Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas secinājusi, ka rīkojuma projektu ir nepieciešams uzlabot. Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.
Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.
"IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu," uzsvēra iestādē.
Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un TM atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā "Par LU rektoru".
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča iepriekš pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Zvērinātu advokātu biroji "PricewaterhouseCoopers Legal" un "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.
Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.
