Rosina arī ministriem dot svinīgo solījumu pirms stāšanās amatā

Deputāts Mārtiņš Bondars iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, piedāvājot noteikt pienākumu svinīgo solījumu (zvērestu) pirms stāšanās amatā dot arī ministriem.

Patlaban svinīgā solījuma došanas procedūra ir paredzēta Valsts prezidentam, tiesnešiem un citām augstām amatpersonām, taču ne valdības locekļiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta locekļi pieņem lēmumus, kas ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju, pārstāv un vada ministriju, dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, ieceļ valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes un veic citus svarīgus pienākumus, ir būtiski atgādināt Ministru kabineta locekļiem, ka jāveic savi pienākumi pēc labākās apziņas, kā arī tautas interesēs, uzskata Bondars.

Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps skaidroja, ka Valsts prezidenta institūcijā par šādu priekšlikumu diskutēts jau sen. "Patlaban ministri ir vienīgie, kuri nesniedz zvērestu. Ministriem tas kaut kā tradicionāli palicis malā," atgādināja Pleps, norādot, ka Saeimas fondos patlaban varētu būt vairākas iespējamās šāda regulējuma redakcijas, ņemot vērā iepriekšējās diskusijas.

"No sistēmas un svarīguma viedokļa tas būtu jēdzīgs un vajadzīgs pilnveidojums," teica Pleps, gan uzsverot, ka komisijai būtu jāizšķiras kā par zvēresta tekstu, tā arī par to, kurā brīdī zvērests dodams. Papildu tam jādomā, kurā tiesību aktā šāds grozījums veicams - vai ir pietiekami ar grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, vai arī nepieciešams grozīt Satversmi. Pleps informēja, ka līdz šim Valsts prezidenta kancelejā piedāvāja šādu regulējumu iekļaut Satversmē.

Plēpja ieskatā ministriem svinīgais solījums būtu jādod pēc uzticības balsojuma. Arī deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNKK) uzsvēra, ka zvēresta došana pirms balsojuma būtu muļķīga situācijās, kad balsojums Saeimā vēlāk izrādās negatīvs.

Plēps skaidroja, ka patlaban ministri iegūst pilnvaras pēc Saeimas balsojuma. "Tagad rubikona ir Saeimas balsojums. Ja paredzams zvērests, tad tas atbilstoši tradīcijām būtu brīdis, kad persona stājas amatā. Ja ieviešam ministru zvērestus, tam jāparādās Satversmē, jo koriģējam brīdi, kad Ministru kabineta locekļi stājas amatos," pauda eksperts.

Deputāts Aldis Gobzems šādu priekšlikumu aicināja neatbalstīt, uzsverot, ka tas neko pēc būtības nerisina. "Tas ir jautājums par teatrālu pasākumu, kam nav praktiskas jēgas. Ja godīgi paskatītos uz Saeimas deputātu zvērestu, tad vismaz 66 deputāti jau sen pārkāpuši savus zvērestus. Zvērestam nav juridisku un tiesisku konsekvenču," sacīja deputāts.

Diskusijas rezultātā komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) atzina, ka jautājums ir apsverams, taču pagaidām ir daudz neskaidrību. Tāpēc komisija lēma uzdot Saeimas Tiesu politikas apakškomisiju izstrādāt dokumentu paketi, vērtējot, kādi grozījumi kādos tiesību aktos ietverami.