FM samazina 2020.gada ekonomikas izaugsmes prognozi

Sākot 2020.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2020.-2022.gadam.

Atbilstoši tām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāta 3,2% līmenī. Savukārt 2020.gadā Latvijas (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš prognozēts. Tāds pats pieaugums saglabāsies 2021.un 2022.gadā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāks nekā iepriekšējās prognozēs. Prognozes tika izstrādātas 2019.gada jūnijā, ņemot vērā 2019.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2019.gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka pēc diviem straujiem ekonomikas izaugsmes gadiem 2019.gadā izaugsme ir kļuvusi lēnāka, ko nosaka gan investīciju plūsmas stabilizēšanās, gan lēnāka ekonomiskā izaugsme pasaulē, gan arī atsevišķi vienreizēji faktori, tostarp elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums hidroelektrostacijās laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma nozarē.

Gada vidējā inflācija 2019.gadā prognozēta 2,8% un 2020.gadā 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam prognozēm inflācijas prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt straujāka nekā prognozēts iepriekš elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma dēļ, kā arī zemāka eiro kursa ietekmē. Tāpat arī inflācijas prognoze 2020.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem līdz 2,5%. 2021.gadam un 2022.gadam inflācijas prognoze ir saglabāta nemainīga – attiecīgi 2,1% un 2%.

FM atzina, ka, saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, sagaidāms, ka tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad augs par 0,5%, bet bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nākamajā gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, bet bezdarba līmenis turpinās pazemināties, noslīdot līdz 6,6%, un līdz 2020.gadam samazināsies līdz 5,7%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, nodarbināto skaita un bezdarba līmeņa prognozes nav mainītas.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2020.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze.

"Pozitīvie riski pašlaik vairāk attiecas uz vidējo termiņu un saistīti ar vairāku lielu investīciju projektu realizāciju, kuru ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties labvēlīgāka nekā sākotnēji sagaidīts. Iespējama arī investīciju straujāka izaugsme, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem un nozīmīgāku kreditēšanas pieaugumu, ko vajadzētu sākt veicināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumam reinvestētajai peļņai," skaidroja FM.

Savukārt negatīvie riski saistās ar pieaugušo nenoteiktību pasaulē. Pašlaik prognozēs nav ietverta Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekme, jo pats process ir ieildzis un ļoti nenoteikts, bet izstāšanās bez vienošanās radītu negatīvu iespaidu uz ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām un ekonomisko aktivitāti. No iekšējiem riskiem FM minēja straujāku par produktivitāti darba samaksas kāpumu, kas ierobežo uzņēmumu pelnītspēju, un, šādai situācijai saglabājoties ilgstoši, tas var kavēt Latvijas ekonomikas attīstību. Turklāt kopā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos šī problēma laika gaitā kļūs arvien aktuālāka.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, un Latvijas komercbanku ekonomikas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.