VK kritizē valdības nevēlēšanos atklāt uz valsts pasākumiem ielūgto personu sarakstu
Papildināts

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Valsts kanceleja

​Nevēlēšanās atklāt uz valsts pasākumiem ielūgto personu sarakstu neliecina par labu pārvaldību, aģentūrai LETA pauda Valsts kontrolē.

Valsts kontrolei adresētā vēstulē, ko parakstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), noraidīts pirms pieciem gadiem sniegtais ieteikums izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Ministru kabinets noraidījis arī aicinājumu publiskot informāciju par uzaicinātajām personām.

Valsts kontrole uzskata, ka jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu atklāti jānorāda ielūgto personu vai institūciju saraksts. 

"Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm," uzsvēra revīzijas iestādē.

Uz Valsts kontroles aicinājumu Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem saņemta gandrīz astoņu lappušu gara atbildes vēstule. Tajā, piesaucot arī virzību uz "nulles birokrātiju", privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, Valsts kontrolei tiek norādīts, ka spēkā esošie normatīvie akti jau nosaka bezmaksas ielūgumu izsniegšanas kārtību. 

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka, publicējot ielūgto personu sarakstus uz visiem par nodokļu maksātāju naudu rīkotiem pasākumiem, sabiedrības tiesības saņemt šādu informāciju varot būt nesamērojamas ar personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka šī atbilde ir nepatīkams birokrātijas un atrakstīšanās paraugs un apliecina valdības nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi, pat ļoti vienkāršā gadījumā. 

"Ir pagājuši pieci gadi institucionāla "futbola", un ielūgumu jautājums no Valsts kancelejas lemšanas līmeņa atkal nonācis Kultūras ministrijas lauciņā, kur acīmredzami nekas nemainīsies. Latvijas iedzīvotāji, kam nākas godprātīgi piemaksāt par teātra izrāžu, koncertu, Dziesmu svētku un citu pasākumu biļetēm varēs vien noraudzīties un aizdomāties, kuri no klātesošajiem ir vienlīdzīgāki par citiem un kāpēc," sacīja Krūmiņa.

Reaģējot uz Valsts kontroles izteikto viedokli, Kultūras ministrija (KM) informēja, ka jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem.

Valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos norāda maksāšanas kārtību, atvieglojumus, to piemērošanas nosacījumus un citus īpašos nosacījumus. Tāpat valsts kapitālsabiedrību biļešu cenu politika, arī bezmaksas ielūgumu un biļešu izsniegšanas kārtības izstrāde ir valsts kapitālsabiedrības valdes atbildība.

KM skaidroja, ka parasti tiek izstrādāts valdes apstiprināts iekšējs normatīvais akts, kurā atrunāti bezmaksas ielūgumu piešķiršanas kritēriji, personu loks, amatpersona, kura pieņem lēmumu par bezmaksas ielūgumu piešķiršanu, maksimālais bezmaksas ielūgumu skaits no kopējā biļešu skaita, kā arī cita pēc katras kapitālsabiedrības ieskatiem būtiska informācija.

Turklāt KM ar kultūrkapitālsabiedrībām noslēgtajos līdzdarbības līgumos par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā ir noteikts ierobežojums, ka kultūrkapitālsabiedrībai ir tiesības reprezentācijas nolūkos izsniegt ielūgumus ne vairāk kā sešu procentu apmērā no kopējā biļešu skaita vidēji gadā. Minētais ierobežojums ir noteikts vienādā apjomā visām kultūrkapitālsabiedrībām.

Ministrija atkārtoti norādīja, ka neatbalsta jauna ārējā normatīva akta izstrādi attiecībā uz ielūdzamo personu skaita un kategorijas noteikšanu, jo pasākumi ir daudzveidīgi un atšķiras to saturs.

"Neredzam, kā būtu iespējams izstrādāt vienotu kārtību ielūdzamo personu saraksta izveidei uz Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem un, piemēram, LV100 lielākās norises bērniem un jauniešiem "Latvijas skolas soma"" atklāšanas pasākumu, uz kuru tika aicināti un to apmeklēja 7.-9.klašu skolēni no visām Latvijas pašvaldībām," informēja ministrijā.

Ministrijā atgādināja, ka valsts pārvalde virzās administratīvā sloga mazināšanas virzienā. 20.augustā valdība apstiprināja Valsts kancelejas piedāvājumu par "nulles birokrātijas" pieeju, vienlaikus Valsts kontrole iniciējusi jauna normatīvā regulējuma radīšanu tur, kur likumdošanas normas jau ir un darbojas, norādīja ministrijā.

Jau vēstīts, ka otrdien, 20.augustā, Ministru kabinets neatbalstīja uz valsts pasākumiem ielūgto personu sarakstu publiskošanu, - šāda valdības nostāja pausta atbildē uz Valsts kontroles (VK) vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kuru sagatavoja Kultūras ministrija (KM).

Kultūras ministrija secinājusi, ka jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem. Tāpēc ministrija neatbalsta jauna ārējā normatīva akta izstrādi attiecībā uz ielūdzamo personu skaita un kategorijas noteikšanu.

Ministrija skaidroja, ka pasākumi ir daudzveidīgi, kā arī atšķiras to saturs, norādot, ka "pēc būtības nav iespējams visiem no valsts budžeta finansētiem pasākumiem izstrādāt vienotus nosacījumus".

Valdība atbildes vēstulē pauž viedokli, ka, publiskojot uz pasākumiem ielūgto personu sarakstu, pastāv risks pārkāpt Satversmes 96.pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumu izpildi par personas datu tiesisku apstrādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valdība neatbalsta ielūgto personu sarakstu publiskošanu uz visiem pasākumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, bet izvērtētu iespēju atbalstīt personu kategoriju saraksta publiskošanu uz noteiktā sarakstā iekļautiem nozīmīgiem pasākumiem, līdzīgi kā tas tika īstenots, organizējot XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus.

Valdība vēstulē norādīja, ka saskaņā ar citiem likumiem, piemēram, Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātības likumu, sabiedrībai jau tagad esot iespējas saņemt no iestādes to interesējošo informāciju.

Uz augšu