Solis tuvāk, lai pēc asinsanalīzēm varētu noteikt cilvēka nāves dienu

Iespējams veikt dažādas asins analīzes, tajā skaitā pilnu asins ainu, bioķīmiskas analīzes, hormonu izmeklējumus un citas.

FOTO: Inga Kundziņa

Lai arī nāve ir nenovēršama, tomēr noskaidrot, kad pienāks pēdējā stundiņa, nav tik neiespējami. Zinātnieki jau sen cenšas radīt testu, kas ātri un precīzi pavēstītu, cik ilgi attiecīgā persona vēl dzīvos jeb to, cik persona ir vesela un cik nopietna ietekme uz viņu būs galvenajiem mirstības faktoriem.

Asinsanalīzes varētu būt labākais šādas pārbaudes mērķis, jo tās ir viegli iegūt un laboratorijas ir labi aprīkotas, lai varētu tās pētīt.

Jaunākie zinātnieku sasniegumi aprakstīti pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”. Zinātnieki saka, ka 44 tūkstošu veselu pacientu grupā asinsanalīzes ar 80% precizitāti palīdzēja pareģot nāves risku tuvākajos 10 gados.

Pacienti bija 18 līdz 109 gadus veci, un pēc tam, kad viņi pētniekiem bija iesnieguši asins paraugus, viņiem tika sekots līdzi turpmākos 16 gadus. Zinātnieki izanalizēja 226 metabolītu grupu, kas ir vielas, kuras rodas vielmaiņas procesā. No šā kopuma zinātnieki izšķīra 14 metabolītus, kas, pēc zinātnieku domām, sniedz diezgan skaidru informāciju par katra pacienta veselības riskiem un risku nomirt tuvākajos 10 gados.

Beigās zinātnieki salīdzināja to pacientu asinsanalīzes, kuri pētījuma laikā nomira, un to, kuri palika dzīvi. Saikne starp šiem 14 faktoriem un mirstību palika cieša pat pēc tam, kad zinātnieki izvērtēja arī citus faktorus, kas varētu ietekmēt mirstību, piemēram dzimumu, vecumu un nāves iemeslu.

Pētnieki gan uzsver, ka šāda veida tests vēl nav gatavs, lai to varētu izmantot ārsti, tomēr tas ir plats solis pretī tam.

Uz augšu