Žurnāliste un redaktore Inita Sila saka, ka pēc šķiršanās savai tolaik vēl mazajai meitai nolēma būt itin viss - gan mamma, gan tētis vienā personā. Gan vienmēr blakus esoša, gan vienmēr varoša. Inita atzīs, ka tolaik savu dzīvi viņa pastūma malā, un lielā plānā tas noticis tāpēc, ka viņu mocīja vainas izjūta...
"Man bija milzīga vainas sajūta, tāpēc, ka es esmu bērnam atņēmusi ģimeni. Vienalga, kurš vainīgs vai nevainīgs, bet mans bērns augs ārpus klasiskas, pieņemtas ģimenes. Tāpēc man šķita, ka man ir bērnam jāaizvieto abi vecāki," raidījumā "Sieviete. Personīgi" (STV Pirmā) atklāti stāsta Inita Sila.
Žurnāliste atceras kādu spilgtu gadījumu, kas raksturo sievietes tā brīža sajūtas "Es ļoti labi atceros to savu pirmo vasaru, kad noīrējām mājiņu jūras krastā. Mēs ar draugiem ejam gar jūru, un tēti paņem savus bērnus kukuragā.
Mana meita arī to prasīja, un es sapratu, ka man arī viņa ir jānes kā pārējie bērni. Tobrīd es sajutu, ka man fiziski tas bērns ir jānes uz saviem pleciem un tā ir mana atbildība.
Tas bija laiks, kad es dzīvoju bērnam..."
Inita Sila, stāstot par gadījumiem sadzīvē, kad meita izteikusies, ka kaut kas ir labāk pie tēva, nenoliedz, ka pretī teikusi: "Tad ej dzīvot pie tēva!"
"Man ir tāds salīdzinājums - mamma ir rupjmaize, bet tētis ir kūka. Kad viņi tiekas, tie svētki, tā ir izklaide. Tur nav tādi noteikumi, jo tās ir brīvdienas," par šķiršanos runā Inita. "Ja sākumā es baidījos, ka meita aizies pie tēva dzīvot, tad pienāk brīdis, kad tu saproti, ka viņai vajag padzīvot pie tā tēva..."
Žurnāliste Inita Sila ir novērojusi, ka liela varbūtība ir tajā, ka vīrietis, kā izturas pret savu mammu, izturēsies pret tevi un tavu bērnu.
Tiešas sarunas par jautājumiem, kas aktuāli ikvienai sievietei, – Dainas Jāņkalnes sarunu raidījumā “Sieviete. Personīgi" trešdienās plkst. 21:00 “STV Pirmā”!
