Šuplinska: Gaidāmajā mācību gadā iecerēts uzlabot 21 000 pedagogu digitālās kompetences (1)

Viņa norādīja, ka "Tehnoloģiju gads" būs izaicinājums visiem iesaistītajiem, bet no tā vislielākie ieguvēji būs tieši skolēni. Ministre skaidroja, ka "Tehnoloģiju gada" laikā skolotāji, kuriem plānots uzlabot digitālās kompetences, netiks izvēlēti selektīvi, jo šīs prasmes jānostiprina visā pedagogu kolektīvā.

Šuplinska uzskata, ka Latvijā interese par tehnoloģijām jānostiprina un jāpadara sistemātisku, tāpēc "Tehnoloģiju gada" laikā pedagogu digitālo kompetenču palielināšana notiks mērķtiecīgi, aptverot pēc iespējas vairāk skolu un skolotāju.  Mācību procesu, Šuplinskas ieskatā, vajadzētu padarīt efektīvāku un tehnoloģijām draudzīgāku.

Pēc Šuplinskas paustā, Latvijā trūkst pedagogu eksaktajās zinātnēs, turklāt īpaši trūkstot informātikas skolotāju vīriešu. Viņa atzina, ka pedagogu trūkums informācijas tehnoloģiju jomā saistīts ar atalgojumu, tomēr šī problēma tikšot risināta.

Šuplinska norādīja, ka patlaban skolās pedagogu vidū dominē sievietes, tāpēc, lai parādītu "reālo ainu", būtu nepieciešams mainīt dzimumu sadalījumu skolotāju vidū.

Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa ministrei norādīja, ka pavisam cita aina atklājas skolēnu vidū. Bāliņa norādīja, ka nevar sagaidīt brīdi, kad godalgotu vietu kādā informātikas olimpiādē iegūs meitene.

Izglītības un zinātnes ministre iestarpināja, ka, palielinot vīriešu pedagogu skaitu, palielinātos arī interese par informātiku meiteņu vidū.

Bāliņa uzsvēra, ka tehnoloģijas ir tās, kas ļoti maina cilvēku ikdienu, tāpēc jo īpaši svarīgi, ka skolēniem ieliktie pamati saistībā ar tehnoloģijām viņiem noder visa mūža garumā. Tāpat, pēc Bāliņas paustā, svarīgi, lai tehnoloģiju jautājumi tiku mācīti interesanti un tā, lai viss ir skaidrs.

Pēc Bāliņas paustā, "Tehnoloģiju gads" varētu būt labs stimuls un turpinājums darbam, kas jau līdz šim veikts. "Ļoti ceru, ka mums kopā tas izdosies. Skolotājiem vēlu izturību, kā arī atvērtību mācīties un uzņemt jaunās zināšanas, lai varētu tās nodot tālāk," sacīja asociācijas prezidente.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Latvijā, "IT Izglītības fonda" valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir lielākais programmētāju skaits. Vienlaikus "Tehnoloģiju gads" domāts nevis programmētājiem un tehnoloģiju nozarē strādājošajiem, bet gan visai sabiedrībai kopumā, piebilda "Accenture" vadītājs. 

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks, Latvijas skolēnu informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis žurnālistiem sacīja, ka arvien vairāk nepieciešams paplašināt skolēnu loku, kas piedalās programmētāju sacensībās. Opmaņa ieskatā, šīs ieceres sasniegšanai svarīgi interesi par tehnoloģijām vispirms radīt skolotājos, bet pēc tam skolēnos. 

Skolēnu informātikas olimpiādes komandas vadītājs sacīja, ka "Tehnoloģiju gadā" iecerēts arī organizēt Baltijas informātikas olimpiādi, kurā varētu piedalīties pārstāvji no apmēram desmit valstīm un kura varētu notikt Ventspils Augstskolā. Šī dalībnieku ziņā varētu būt lielākā informātikas olimpiāde Latvijā, piebilda Opmanis.