"Rail Baltica" trasē atļaus derīgo izrakteņu ieguvi (3)

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi "Rail Baltica" skartajā trasē, līdz tajā tiek sākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novadā. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguve. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs "Saulkalne", Salaspils novadā, tām pārklājoties ar "Rail Baltica" projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs "Saulkalne" ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

"Rail Baltica" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, vērtējot projekta ietekmi, tika izvērtēta arī ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves teritorijām, tika izvērtēts Salaspils novadā sāktais SIA "Knauf" projekts attiecībā uz ģipšakmens atradnēm "Saulkalne". Ietekmes uz vidi ziņojumā kā viena no sarežģītajām dzelzceļa līnijas vietām no ģeoloģiskā viedokļa ir minēts posms pie Saulkalnes, kur tuvu zemes virskārtai pienāk ģipša slānis, kas rada potenciālu karsta procesu risku. Šajā vietā tiek plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa izbūvei traucējošo ģipša slāni izstrādās "Knauf", kas to kā derīgo izrakteni izmantos savā ražošanas procesā. Pēc ģipša izstrādes tas tiks aizstāts ar nestspējīgu grunti, kas tiks sablīvēta līdz transporta būvei nepieciešamajam blīvumam.

Detalizētās tehniskās izpētes ietvaros tika panākta konceptuāla vienošanās starp AS "Latvijas gāze", SM un "Knauf", ka pirms "Rail Baltica" būvniecības tiks veikta ģipšakmens atradnes "Saulkalne" izstrāde, ņemot vērā, ka ģipšakmens nav bieži sastopamais derīgais izraktenis un projekta nodalījuma joslā ir A kategorijas ģipšakmens krājumi. Lai to veiktu, nepieciešams pārkārtot gāzesvadus, lai atradnes teritoriju atbrīvotu no esošajiem gāzesvadiem un tos apkalpojošajām iekārtām.

SM skaidro, ka ne Salaspils novada teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā "Turpmākās plānošanas teritorija dzelzceļa attīstībai", ne pašreizējā MK noteikumu par "Rail Baltica" teritorijas izmantošanas nosacījumiem redakcija nacionālo interešu objekta teritorijā neparedz atļautās izmantošanas veidu "Derīgo izrakteņu ieguve", tāpēc šobrīd nav iespējams veikt derīgo izrakteņu ieguvi teritorijas daļā, kura nepieciešama "Rail Baltica" projekta izbūvei.

Lai atrisinātu situāciju, šodien atbalstītajos MK noteikumu grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja nosacījums par derīgo izrakteņu ieguvi, kas veicama līdz "Rail Baltica" projekta īstenošanai, ir ietverts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, tad nacionālo interešu objekta teritorijā pieļaujama derīgo izrakteņu ieguve. Papildus tam noteikumos iekļaus nosacījums, ka derīgo izrakteņu ieguves laiku saskaņo ar SM.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.