Alkohols nav vainīgs, ka tu dzērumā esi nelietis (4)

Alkohols mēdz atvērt mūsos kādas slūžas vai durvis, kuras parasti turam cieši aizvērtas. Cilvēki bieži lieto alkoholu tāpēc, lai piedzīvotu tā saucamo kunga dūšu. Daudzi no mums ļoti labi saprot, kāpēc cilvēkam ir tieksme iedzert pirms aklā randiņa vai kāda sociāla pasākuma. Alkohols var palīdzēt nomierināt nervus un palielināt pašpārliecinātību. Tas ir tāpēc, ka alkoholam ir nomācoša iedarbība, kas ļauj mums labāk relaksēties.

Protams, ne visi alkohola efekti ir pozitīvi. Mēs visi zinām, kādi esam alkohola reibumā. Vieni kļūst pārlieku jautri, bet citi – agresīvi un to vien dara, kā meklē kašķi.

Attiecības starp alkoholu un antisociālu uzvedību ir bieži pētītas un aprakstītas gan stāstos un anekdotēs, gan nopietnos pētījumos. Tik daudzi strīdi un kautiņi ir izcēlušies tādēļ, ka kāds ir par daudz iedzēris. Zinātnieki uzskata, ka mēs dzērumā tā uzvedamies, nepareizi interpretēdami situācijas, un zaudējam empātiju. Īsi sakot, tiklīdz sākam šļupstēt un neskaidri izteikt vārdus, pazūd arī mūsu spēja saprast citu emocijas un just tām līdzi.

Ja kāds alkohola reibumā izdarījis kaut ko nelāgu, mēs bieži mēdzam šo cilvēku vismaz daļēji atbrīvot no atbildības, sakot, ka viņš taču bija piedzēries. To pašu gaidām no citiem, kad paši esam dzērumā sadarījuši vai pateikuši muļķības.

Tomēr jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Psychopharmacology”, zinātnieki ir pacentušies labāk noskaidrot, kā alkohola lietošana ir saistīta ar empātiju un morālo uzvedību. Izrādās – lai arī alkohola lietošana var mazināt mūsu empātiju, liekot izturēties nejauki pret citu cilvēku emocijām un reakcijām, tomēr alkohols neizmaina mūsu morālos standartus vai principus, kurus lietojam, lai izšķirtu, kas ir pareizi un nepareizi.

Nesenā eksperimentā pētījuma dalībniekiem tika likts izdzert glāzīti degvīna, bet pēc tam mērīts viņu empātijas līmenis un morālo lēmumu raksturs. Dalībniekiem tika rādīti attēli ar cilvēkiem, kuri pauž dažādas emocijas. Kad dalībnieki uzņēma lielāku daudzumu degvīna, viņi sāka atbildēt visai neatbilstoši attēlos redzamajām emocijām, sakot pozitīvas lietas par skumjām sejām, bet negatīvas par priecīgām. Jo vairāk alkohola dalībnieki uzņēma, jo vājāka kļuva to empātija. Secinājums – vairāki alkoholiskie dzērieni vājināja cilvēku spēju saprast un izjust citu emocijas.

Vai alkohols ietekmē morāli?

Pētījumā zinātnieki lika dalībniekiem pastāstīt, ko viņi darītu dažādās morālās dilemmās, bet pēc tam novēroja, kā viņi rīkojās šīs dilemmas simulācijā virtuālajā realitātē.

Ko tu darītu, piemēram šādā situācijā?

Nekontrolējams tramvajs bez vadītāja traucas lejup pa sliedēm taisni virsū pieciem strādniekiem, kuri darbojas uz sliedēm un nedzird tramvaja tuvošanos. Tu stāvi uz gaisa tiltiņa tieši virs sliedēm, starp braucošo tramvaju un strādniekiem. Tavā priekšā stāv kāds ļoti ražena auguma svešinieks. Ja tu nogrūdīsi svešinieku uz sliedēm, tā ķermenis apturēs tramvaju, tomēr svešinieks ies bojā. Savukārt piecu strādnieku dzīvības būs glābtas.

Lai arī alkohols bija vājinājis empātiju, tomēr tas neietekmēja to, kā dalībnieki reaģēja šāda veida morālajās dilemmās. Ja kāds skaidrā prātā izvēlējās nogrūst no tiltiņa svešinieku, tad tāpat rīkojās arī reibumā. Ja cilvēks atteicās upurēt svešinieku, uzskatot, ka slepkavība nekādā gadījumā nav pieņemama, viņš tieši tāpat uzskatīja un rīkojās arī dzērumā.

Tātad izrādās, ka alkohols patiesībā neizmaina mūsu personību. Kad esi piedzēries, tu joprojām esi tu pats, nevis kāds cits, uz kuru pēc tam novelt vainu par nedarbiem. Alkohols var mainīt to, kā cilvēks interpretē un saprot emocijas, tomēr vainot grādīgos dzērienus mūsu amorālā uzvedībā nedrīkstam.