Līdz šim Eiropas Savienības (ES) regulas par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību prasību ieviešanai nav piešķirts pietiekams finansējums, taču par savlaicīgu regulas neieviešanu Latvijai var nākties maksāt sodus simtiem tūkstošu eiro apmērā, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā informatīvā ziņojuma valdībai.
Regula stājusies spēkā 2016.gada jūlijā, bet 2017.gadā pieņemts invazīvo sugu saraksta papildinājums. Regula nosaka, ka 18 mēnešu laikā pēc saraksta pieņemšanas ES valstīm ir jāveic visaptveroša analīze par invazīvu svešzemju sugu neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem.
Tāpat ar regulu dalībvalstīm ir noteikts par pienākumu trīs gadu laikā izstrādāt un īstenot vienu rīcības plānu vai rīcības plānu kopumu saistībā ar prioritāro sugu izplatības ceļu ierobežošanu, 18 mēnešu laikā pēc saraksta spēkā stāšanās ieviest pasākumus, lai samazinātu plaši izplatījušos invazīvo svešzemju sugu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību vai ekonomiku, kā arī ieviest uzskaites sistēmu.
Tāpat regula nosaka nepieciešamību izveidot atļauju sistēmu invazīvo svešzemju sugu izmantošanai pētniecībā vai saglabāšanā, nepieciešamību veikt invazīvo sugu monitoringu un citas lietas.
Pēc VARAM apgalvotā, regula nosaka arī tādas funkcijas, kuras patlaban Latvijā nepilda neviena iestāde, piemēram, ārkārtas pasākumu veikšana attiecībā uz sugām, kuras nav iekļautas ES sarakstā, ziņošana Eiropas Komisijai par agrīnu tādas invazīvas sugas atklāšanu, kas dalībvalstī iepriekš nebija sastopama, ātra agrīnā invāzijas stadijā esošas sugas izskaušana un ziņošana par to izskaušanu u.tml.
"Šobrīd iestādēm nav pietiekama finansējuma ne jauno regulā noteikto funkciju īstenošanai, kuras pagaidām Latvijā neviena iestāde neveic, ne arī atsevišķām esošajām funkcijām, kas attiecas uz invazīvām svešzemju sugām, piemēram, Sosnovska latvāņa monitoringam, un nepietiekama finansējuma gadījumā regula pilnībā netiks ieviesta," brīdina VARAM.
Lai nodrošinātu regulas ieviešanu, nepieciešams īstenot virkni uzdevumu, piemēram, nodrošināt finansējumu sākotnējā izvērtējuma īstenošanai un jauno funkciju veikšanai, veikt sākotnējo sarakstā iekļauto invazīvo svešzemju sugu izplatības un bīstamības novērtējumu Latvijas teritorijā, pilnveidot monitoringa programmu, noteikt atbildīgās iestādes uzdevumu īstenošanā, kā arī izstrādāt virkni grozījumu likumos un Ministra kabineta noteikumos.
Tomēr 2019.gada valsts budžetā pieprasījums papildu finansējumam nepieciešamo funkciju veikšanai netika atbalstīts.
Ņemot vērā minēto, VARAM izvērtēja iespēja nodrošināt funkciju īstenošanu Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) esošā VARAM finansējuma ietvaros un nepieciešamo naudu pārdalīt no VARAM budžeta apakšprogrammas "Nacionālo parku darbības nodrošināšana" izdevumiem sociāliem pabalstiem, kas ir kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.
No šīs programmas DAP 2019.gadā plānots piešķirt 40 888 eiro, 2020.gadā 84 033 eiro, bet 2021.gadā un turpmāk 24 753 eiro.
Savukārt no budžeta programmas "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" LHEI 2019.gadā plānots piešķirt 14 667 eiro, bet 2020.gadā un turpmāk - 22 000 eiro gadā.
Tomēr 2019.gadā budžets pārdalīts no maija līdz decembrim, līdz ar to iestādēm deleģēto funkciju veikšana minētās summas ietvaros tiks nodrošināta tikai daļēji un nepietiekami, brīdina VARAM.
Valsts Augu aizsardzības dienestam (VAAD) jauno funkciju veikšanai nepieciešams vienreizējais finansējums 10 890 eiro apmērā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas "ArcEditor" licences iegādei un finansējums 29 838 eiro apmērā gadā.
VAAD esošās kapacitātes robežās veiks augstas prioritātes invazīvo augu sugu uzmērīšanu, monitoringu, stādaudzētavu un tirdzniecības vietu kontroli un invazīvo svešzemju augu sugu datubāzes uzturēšanu. "Tomēr pilnvērtīgai invazīvo sugu uzraudzībai, kontrolei un monitoringam ir nepieciešams stiprināt VAAD kapacitāti," uzmanību vērš VARAM.
Savukārt Valsts meža dienestam (VMD) jauno funkciju veikšanai nepieciešams finansējums 1442 eiro apmērā gadā datubāzes pilnveidošanai un datu sagatavošanai.
Kopā VAAD un VMD šogad nepieciešami 42 170 eiro, bet 2020.gadā un nākamajos gados 31 280 eiro. Finansējums jauno funkciju veikšanai iestādēm nepieciešams, sākot no 2020.gada.
"2018.gadā jaunās funkcijas tika nodrošinātas nepilnīgi - esošā budžeta ietvaros. Tas nozīmē, ka regulā noteiktās funkcijas attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām iestādes neveica kā atsevišķas funkcijas, bet gan iespēju robežās tikai esošo pienākumu ietvaros," norāda VARAM.
Ja finansējums pietiekamā apjomā netiks piešķirt arī turpmāk, regula netiks ieviesta un Latvijai var draudēt soda sankcijas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, Eiropas Komisija ir izdevusi paziņojumu par datu aktualizēšanu, ko izmanto, lai aprēķinātu soda naudas un kavējuma naudas par regulas neieviešanu.
Atbilstoši paziņojumam Latvijai noteiktā vienreizējā soda maksājuma minimālā summa ir 308 000 eiro, minimālās soda naudas apmērs par dienu ir 124 eiro, bet maksimālais - 2484 eiro. Savukārt kavējuma nauda ir noteikta no 372 eiro līdz 22 356 eiro apmērā par katru kavējuma dienu.
Turklāt, ES Tiesai ir tiesības uzlikt pienākumu dalībvalstij samaksāt tai nospriesto naudas sodu jau ar pirmo ES Tiesas spriedumu, un finansiālās sankcijas tiks piespriestas arī tādā gadījumā, ja tiesvedības laikā dalībvalsts pārkāpumu novērsīs.
"Līdz ar to secināms, ka pat tikai minimālā soda nauda regulas neieviešanas vai nepilnīgas ieviešanas gadījumā divas līdz piecas reizes pārsniedz iestāžu izmaksas regulā noteikto jauno funkciju īstenošanai," norāda ministrija.
