Valsts meža dienesta darbinieku algas būtu jāpielīdzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) algām, pēc tikšanās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) pastāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inguna Siņica.
Baldzēns skaidroja, ka tikšanās laikā ministrs bija vienisprātis, ka jautājums par Valsts meža dienesta darbinieku algām ir jārisina un tam ir nepieciešams atbalsts, lai stiprinātu valsts mežu ugunsdrošību. Sarunu laikā arodbiedrības ar Gerhardu pārrunāja arī jauno meža speciālistu piesaisti valsts sektorā.
Viņš uzsvēra, ka patlaban mežu nozarē būtisks izaicinājums ir darbinieku trūkums, ko ir veicinājis nepietiekamais atalgojums. Vairāku gadu laikā Valsts mežu dienesta speciālistu trūkums ir pieaudzis trīs reizes. "Algu jautājumu mežu nozarē esam pārrunājuši arī ar Finanšu ministriju, tāpēc tuvākajā nākotnē sāksim jautājumus risināt," teica Baldzēns.
Savukārt Siņica atklāja, ka meža nozarē būtiska problēma ir darba spēka novecošana. "Valsts meža dienesta strādājošie ir pirmspensijas vai pensijas vecuma cilvēki, un diemžēl Valsts meža dienests ir spiests darba līgumus pagarināt ar šiem cilvēkiem, jo jaunie speciālisti nav gatavi strādāt par valsts piedāvāto atalgojumu," viņa sacīja.
Siņica atklāja, ka patlaban Valsts meža dienesta darbinieki vidēji algā saņem 873 eiro pirms nodokļiem - tātad reāli "uz rokas" saņem apmēram 600 eiro. "Jaunie speciālisti nav gatavi ilgtermiņā strādāt par šādu atalgojumu. Tie, kuri uzreiz pabeidz Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža fakultāti, atnāk uz valsts sektoru gūt pieredzi, bet pēc neilga laika dodas uz privāto sektoru, kurā atalgojums ir vismaz divas reizes lielāks," viņa skaidroja.
Viņa atzīmēja, ka tuvākajā laikā šo nepieciešams risināt, jo tā ir vairāku gadu samilzusi problēma. "Ja mēs gribam stiprināt mežu ugunsdrošību, jāpanāk, ka valsts sektora atalgojums kļūst simpātisks arī jaunajiem speciālistiem. Kopā strādājot ar ministrijas atbalstu, esmu pārliecināta, ka situāciju atrisināsim," pauda Siņica.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji norādīja, ka Gerhards sarunu laikā paudis nepieciešamību stiprināt Valsts meža dienestu, tajā skaitā veidojot arī samērīgu un atbilstošu atalgojuma sistēmu dienesta darbiniekiem. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem tika norādīta nodokļu politikas pilnveidošana, kas attiecināma tieši uz meža nozari, tostarp nepieciešams pārskatīt gan šā brīža finanšu situāciju dienestā, gan veicamos darbus, gan sasniegtos un sasniedzamos mērķus.
ZM sadarbībā ar Valsts meža dienestu plāno veikt padziļinātu situācijas pārskatīšanu, lai izvērtētu ne tikai dienesta darbinieku atalgojuma samērīgumu, bet arī dienesta kopējo darbības kārtību.
Kā informēja ministrijā, tikšanās laikā tika diskutēts arī par nevienlīdzību darbaspēka jautājumos - sarunu laikā vērsta uzmanību, ka ir novērojamas atalgojuma atšķirības vietējam darbaspēkam un ārvalstu darbaspēkam, proti, darba devēji nosaka lielāku atalgojumu ārvalstniekiem, nekā vietējiem darbiniekiem. Gerhards uzsvēra, ka citu valstu darbinieku ievešanas un atalgojuma problemātika jau ir Nacionālās apvienības un ZM dienaskārtībā.
Tāpat ministrs norādījis, ka darbaspēka pieejamība un atalgojuma samērīgums ir aktuāls jautājums ne tikai lauksaimniecības nozarē, bet Latvijā kopumā. Tālab, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, kas piemērots Latvijas darba tirgus vajadzībām un nācijas izaugsmei, šie jautājumi tiek diskutēti gan Saeimā, gan Ministru kabinetā.
"Latvijas darba tirgus dalībnieku diskriminācija nav pieļaujama - valsts līmenī ir jārada mehānisms, lai darba devējs izvēlētos Latvijas pilsoni, nevis imigrantu. Tieši tāpēc ir aktīvi jāstrādā ar darbinieku izglītošanu, pārkvalifikāciju un reemigrāciju, lai iespējami ātrāk novērstu pieaugošo darbinieku trūkumu," pauda Gerhards.
TVNET jau ziņoja, ka trešdien Zemkopības ministrijā (ZM) arodbiedrības tikās Gerhardu, lai aktualizētu Valsts meža dienesta darbinieku darba samaksas jautājumu.
Arodbiedrības norādīja, Valsts meža dienesta darbība ir saistīta ar mežu un meža zemes teritoriju, kuras platība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pieaugusi, un attiecīgi ir pieaudzis arī Valsts meža dienesta veicamā darba apjoms. Savukārt darbinieku skaits, kuri nodrošina Valsts meža dienesta funkcijas, ir samazinājies aptuveni trīs reizes.
Siņica atzīmēja, ka esošā finansējuma dēļ ugunsnedrošajā laika posmā nav iespējams pietiekamā skaitā nodarbināt meža ugunsdzēsējus un specializētā autotransporta vadītājus. "Zemā darba samaksa un minimālais sociālo garantiju nodrošinājums veicina sezonas darbinieku pastāvīgu mainību. Turklāt Valsts meža dienesta darbinieku darba samaksa vēl joprojām ir zemākā nozarē," viņa sacīja.
