Latvijā nereti personas nelikumības aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sabiedriskā labuma organizācijām, trešdien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.
Znotiņa informēja memoranda padomi par NVO noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, norādot, ka NVO Latvijā nav uzskatāmas par augsta riska. Vienlaikus FID secinājis, ka nereti NVO dibināšanas mērķis ir viens, bet šo organizāciju pārskaitījumu analīze liek secināt, ka NVO saņemtā nauda tiek pārskaitīta citam mērķim.
"Šis ir ļoti nepatīkams secinājums - pēc būtības NVO dibina vienam mērķim, bet darbība ir citam. Tāpēc arī, domājot par NVO sektora sakārtošanu, ir jāsaprot, kā attīrīt sabiedriskā labuma organizāciju rindas no tām, kas darbojas negodprātīgi. Jāņem vērā, ka NVO sektors naudas plūsmu ziņā ir ļoti aktīvs. FID risku izvērtējumā konstatējis, ka valstī nereti ir personas, kuras aizsedz nelikumīgas darbības ar aktīvas filantropijas izpausmēm. Tas ir veids, kā nodrošināt sev reputāciju, kā arī gūt personīgu materiālu labumu," sacīja Znotiņa.
Tāpat FID vadītāja norādīja, ka Latvijas NVO ir saņēmušas dāvinājumus vai ziedojumus, kas rada aizdomas par korupciju. Viņa gan neminēja konkrētu piemēru, bet norādīja, ka visi zina nesen publiski izskanējušu informāciju par kādu gadījumu par ziedojumu veikšanu, kad kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti devuši pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.
Znotiņa arī norādīja uz īpatnībām NVO finanšu plūsmā. FID konstatējis, ka divos sektoros - kultūras un atpūtas, kā arī sporta - ziedojumos un citos skaidras nauda darījumos iemaksās saņemts trīs reizes mazāk, nekā vēlāk nauda tikusi izdota.
"Man šķiet, ka tas ir jautājums par to, vai NVO redz savu lomu ēnu ekonomikā. Kam atpūtas vai sporta organizatoriem vajadzīga skaidra nauda? Tas nepieciešams nometņu vadītāju vai kāzu vadītāju atalgojumam vai tomēr tam ir kādi citi iemesli?" piebilda Znotiņa.
Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", memoranda padomes vadītāja vietniece Kristīne Zonberga atzina, ka viņa FID akcentētās problēmas ir pārrunājusi ar atsevišķām kultūras NVO, kuras paudušas neziņu, kā FID pie šādiem secinājumiem nonācis.
"Katrā ziņā šis jautājums ir pētāms. Iespējams, pat jāpārskata NVO gada pārskatu veidlapas, lai tās būtu ērti aizpildāmas un viegli analizējamas," norādīja Zonberga.
Jau ziņots, ka kultūras un sporta biedrību izejošie darījumi skaidrā naudā ir trīs reizes lielāki nekā to ienākumi, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
Pēc FID datiem, starp augsta riska NVO minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā nekā iekasē. Znotiņa piebilda, ka ne visas NVO Latvijā tiek uzskatītas par augsta riska.
Piemēram, kultūras un atpūtas NVO kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,55 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā - 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējuši 2,4 miljonus, bet izdevuši skaidrā naudā 6,62 miljonus eiro.
