Latvijas Banka: Pašvaldību funkciju nodrošināšana esošajā apjomā kļūs arvien dārgāka

Šodien, prezentējot pētījuma starprezultātus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotājā diskusijā par nākotnes pašvaldībām, LB ekonomists Uldis Rutkaste atzina, ka pašvaldību neviendabība arvien pieaug, un nelielās pašvaldības kļūst arvien mazākas. Pašlaik Latvijā pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 4000, ir 35% no visām. LB prognozes liecina, ka 2040.gadā šo pašvaldību īpatsvars, saglabājot esošo iedalījumu, varētu būt 43 vai par 45%.

Turklāt virknē novadu darbaspēka pieejamība pēc vairākiem desmitiem gadu var kļūt kritiska. Tiek prognozēts, ka 2040.gadā varētu būt astoņi novadi, kuros būtu tikai 1000 iedzīvotāju darbspējas vecumā, bet 31 novadā šo iedzīvotāju skaits būtu līdz 2000.

LB secinājusi, ka demogrāfisko faktoru ietekmē mazo novadu skaits turpinās pieaugt, arvien vairāk iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar bērniem, izvēlēsies dzīvot ekonomiski jaudīgākos novados. Turklāt, novecojot sabiedrībai, pieaugs pašvaldību budžetu slogs, lai nodrošinātu šiem iedzīvotājiem sociālo palīdzību, īpašo mazos novados.

Lai arī izdevumi izglītībai ir pārliecinoši lielākais pašvaldību budžetu uzturēšanas izdevumu postenis, vietvaru budžetos tomēr redzamas nozīmīgas variācijas attiecībā uz to, kurai jomai tiek atvēlēts vairāk līdzekļu. Vienlaikus pētnieki atzina, ka mazos novados izdevumi uz vienu iedzīvotāju mēdz būt augstāki nekā lielās pašvaldībās, un palielinot pašvaldību, ietaupīt varētu simtus miljonu eiro.

Rutkaste arī klāstīja, ka demogrāfisko tendenču rezultātā mazo novadu skaits pieaugs, un pašvaldību funkciju nodrošināšana esošajā apjomā izmaksās arvien dārgāk, savukārt virzība uz lielākiem novadiem ļautu izbrīvēt vairāk līdzekļu pašvaldību budžetos attīstības vajadzībām.

Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis Jānis Upenieks gan oponēja LB pētījumam, klāstot, ka pašvaldības dažādi iegrāmato savus izdevumus, tāpēc tos nebūtu korekti salīdzināt.

Savukārt Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atzina, ka pilnveidojamas lietas ir gan mazajās, gan lielajās pašvaldībās.

LB pētījums "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības?" notiek VARAM sagatavotā administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta izstrādē.

"VARAM pieejamie pētījumi ikvienam ļauj izprast administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Pētījumi rāda, ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli, lai iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojas un pašvaldību kapacitāte ceļas. Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka ministrija virzīs tikai datos balstītus lēmumus, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju paradumus, kustību un profesionāļu aprēķinātas prognozes nākotnei," pētījumu komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Viņš ir pārliecināts, ka dati ministrijai dod redzējumu, kā valstī ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Nešaubās ministrs arī par to, ka VARAM izdosies laba administratīvi teritoriālā reforma, kas dos pozitīvu impulsu pārmaiņu procesiem citās valsts un pašvaldību sfērās un iedzīvotāju labklājības celšanai.