VNĪ no "ReRe būve1" gaida detalizētāku JRT rekonstrukcijas piedāvājuma skaidrojumu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Andris Vārna atbild uz žurnālistu jautājumiem pirms tikšanās ar Jaunā Rīgas teātra būvnieka pilnsabiedrības "ReRe būve 1" pārstāvjiem.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no Jaunā Rīgas teātra būvnieka pilnsabiedrības "ReRe būve 1" gaida detalizētāku skaidrojumu par iesniegto rekonstrukcijas piedāvājumu, aģentūrai LETA pēc šodien notikušās tikšanās ar būvniekiem sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

"Lai pilnībā izvērtētu piedāvājumu un pārliecinātos par uzņēmēja nolūkiem - gatavību uzņemties atbildību, spēju novērst drošības un kvalitātes pārkāpumus, esam lūguši "ReRe būve1" iesniegt detalizētu būvdarbu izpildes grafiku un pamatotu izlietojumu norādītajam papildu finansējumam 1,6 miljonu eiro apmērā," sacīja Vārna.

Viņš piebilda, ka būvnieki detalizētu skaidrojumu solījuši iesniegt jau šonedēļ. Jautāts, vai pēc tam paredzēta vēl kāda tikšanās ar būvniekiem, Vārna norādīja, ka VNĪ ir jāizpēta liels dokumentu apjoms, tāpēc, visticamāk, nākamā tikšanās varētu notikt ne agrāk par nākamo nedēļu.

Vārna arī sacīja, ka VNĪ uzsācis sarunas ar kompetentajām iestādēm - Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts kontroli, lai pārliecinātos par "ReRe būve1" iesniegtā piedāvājuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam būvniecībā iesaistīto pušu atbildības sadalījumam, kā arī Publiskā iepirkuma likumā un Konkurences likumā noteiktajām normām un, lai izvērtētu vai šādu piedāvājumu nevar tulkot kā konkurenci kropļojošu mēģinājumu apiet publiskā iepirkuma procedūru.

"Tāpat gaidām, vai savu redzējumu par situāciju nesniegs arī Ekonomikas ministrija, kas bija trešdienas tikšanās iniciators," piebilda Vārna.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība "ReRe būve 1" piedāvāja VNĪ mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju, lai to pabeigtu līdz 2022.gada 31.martam.

"ReRe Group" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš-Āboltiņš 22.augusta tikšanās laikā iesniedza VNĪ piedāvājumu, kurā būvnieki apņemas uzņemties daļu no papildus izmaksām, kuras radušās būvdarbu laikā. Tāpat "ReRe būve 1" apņemas paši izstrādāt trūkstošos būvkonstrukciju projektus un saskaņot tos ar "Zaigas Gailes biroju". Būvnieki arī apņemas par saviem līdzekļiem novērst kaimiņu mājām pāļu urbšanas laikā radītos izdevumus.

VNĪ valdes priekšsēdētājs tomēr vērsa uzmanību uz to, ka joprojām paliek iepriekš noslēgtā līguma sadārdzinājums par vairāk nekā 1,6 miljoniem eiro, kas būtu jāsedz no valsts līdzekļiem.

Būvnieki un VNĪ vienojās, ka pēc iepazīšanās ar iesniegto piedāvājumu un atzinumu saņemšanas sarunas tiks turpinātas.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par Jaunā Rīgas teātra būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".

Tiesas aizliegums stājās spēkā 14.augustā un šis lēmums nav pārsūdzams.

Savukārt VNĪ tuvākajā laikā plāno lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu atcelt Jaunā Rīgas teātra projektam piemēroto prasības nodrošinājumu, kas aizliedz VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem projekta īstenošanai.

"Lai arī tiesas lēmums tiešām nav pārsūdzams, mums ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā. Tiesa izskatīs VNĪ argumentos un pieņems lēmumus vai saglabāt liegumu vai atcelt," skaidroja VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Viņš norādīja, ka visi VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tādējādi tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām.

Valkers norādīja, ka arī "ReRe būve 1" publiskais arguments par vēlmi turpināt esošo līgumu nav patiess - pretēji šim apgalvojumam "ReRe būve 1" 2019.gada 31.maijā VNĪ iesniegtais piedāvājums par turpmāku darbu grafiku ir mēģinājums, apejot publiska iepirkuma procedūru, iegūt jaunu līgumu, kurā projekta termiņš no diviem gadiem pagarināts uz četriem gadiem, paredzēto darbu grafikā iekļaujot arī darbus, kas jau paveikti.

"Mainot visus būtiskos līguma noteikumus - apjoms, termiņš, budžets nav iespējams likuma izpratnē runāt par līguma turpinājumu, tas ir jauns līgums, ko būvnieks cenšas panākt apejot likumā noteikto procedūru," sacīja Valkers.

Viņš piebilda, ka VNĪ ir izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzēja, ka īstermiņā "ReRe būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, VNĪ esot stipri savos argumentos.

Tāpat VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no "ReRe būve 1", lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

VNĪ 13.augustā plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no "ReRe būve1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

Uz augšu