Bruņotajiem spēkiem ir jākļūst dabai draudzīgākiem un savas funkcijas jāpielāgo dabas katastrofu seku likvidēšanai, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kurš šonedēļ piedalījās Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē.
Pabriks pastāstīja, ka sanāksmes darba kārtībā viens no jautājumiem bija klimata pārmaiņu ietekme uz valstu aizsardzību. Šī tēma jau iepriekš ir plaši apspriesta, taču ministrs uzsvēra, ka cīņa ar klimata izmaiņām un palīdzību dabai ir ļoti aktuāla.
"Bruņotie spēki var daudz ko darīt, lai pilnveidotu savu attieksmi pret dabu un kļūtu ekoloģiskāki. Tas nozīmē skatīties, piemēram, uz bruņoto spēku degvielas, elektroenerģijas patēriņu vai notekūdeņu sistēmas attīstīšanu. Šādus procesus jau veic civilā infrastruktūra," norādīja ministrs.
Pabriks vērsa uzmanību, ka Latvijā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pārņemot bijušos padomju armijas objektus saskārušies ar piesārņotām teritorijām. NBS plāno modernizēt savas bāzes, tāpēc nepieciešams "atdot parādu dabai un visu satīrīt." Latvija šajā ziņā varētu izmantot ES budžeta līdzekļus, tāpat arī dažas rietumvalstis varētu palīdzēt padomju mantojuma likvidēšanā.
Ministrs uzsvēra, ka mainoties klimatam prognozējams ir dabas katastrofu pieaugums. Tas nozīmē, ka galvenie spēki katastrofu seku likvidēšanā un prevencijā būs armija. Savukārt tas nozīmē, ka turpmākajā nākotnē ir jādomā par atbilstoša ekipējuma iegādi un armijas funkcijas ir jāpielāgo šādu seku likvidēšanā.
"Mēs maksimāli uzlabosim šīs lietas. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs nevarēsim ieviest visas lietas kā tas ir civilajā dzīvē, jo nevaram samazināt NBS funkcijas. Mums ir zināmi ierobežojumi un nevarēsim ar vienu karotīti pabarot visus karavīrus un to pēc tam nomazgāt," piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka sanāksmes laikā aizsardzības ministri kopā ar ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas viceprezidentes Federikas Mogerīni iniciētā "Globālā tehnoloģiju paneļa" ekspertiem diskutēja par mākslīgā intelekta un citu jaunāko tehnoloģiju ietekmi uz valstu drošību un aizsardzību.
Tāpat sanāksmes darba kārtībā aizsardzības ministri apsprieda hibrīdkara apdraudējumu pārvarēšanas mācību secinājumus.
Ņemot vērā mūsdienu drošības apdraudējumu pieaugumu un diskusijas par Eiropas nākotni, kā arī breksita un ES Globālajā stratēģijā minēto ģeopolitisko izaicinājumu ietekmi, šobrīd notiek strauja un mērķtiecīga virzība uz ciešāku ES sadarbību drošībā un aizsardzībā. Arī transatlantiskie partneri izcēluši nepieciešamību Eiropai vairāk uzņemties atbildību par savu drošību un atvēlēt vairāk resursus aizsardzībai.
