Visai krasais darba samaksas kāpums otrajā ceturksnī nozīmē, ka zīmīgais 1100 eiro līmenis varētu tikt sasniegts jau trešajā ceturksnī, taču pakāpeniski, vairāk uz nākamo gadu, sekojot ekonomikai, kāpumam ir jāsāk bremzēties, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Otrajā ceturksnī darba samaksa pieauga par 7,8% un sasniedza 1083 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro.
"Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz lēnāks. Ja vēl pirms laika kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem," skaidroja Gašpuitis.
Savukārt tas, ka ārējā vide kļūst arvien nelabvēlīgāka, vēl tuvākos ceturkšņus uz iekšzemes patēriņu orientējošās nozares neietekmēs, norādīja ekonomists.
Viņš piebilda, ka algas pakalpojumu sektorā, tirdzniecībā, būvniecībā vēl uzturēs spēcīgu inerci. Izteiktāk tas būs vērojams komunālo pakalpojumu uzņēmumos, kur izmaksu kāpumu var brīvāk pārvirzīt tarifos vai uzņēmumos, kas darbojas vājas konkurences apstākļos.
"No darbinieku puses ambīcijas pēc augstāka atalgojuma tuvākajā laikā nemazināsies. Algas varētu koriģēties nākamgad uz otro pusi, ja ekonomikā lejupslīde pastiprināsies un darba tirgus sāk atdzist. Tomēr, pie pašreizējās izaugsmes palēnināšanās, situācija, kad kāpjošās izmaksas turpinās noēst uzņēmēju peļņu, saglabāsies," piebilda Gašpuitis.
Jau vēstīts, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Līdzīgi kā 2019.gada pirmajā ceturksnī arī otrajā ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%.
