Narkotiku karš Meksikā ir atgriezies. Tas var izvērsties daudz asiņaināks par iepriekšējo (11)

Toreiz brutālākā vardarbība koncentrējās vien atsevišķās pilsētās, savukārt tagad vardarbība ir aptvērusi visu Meksikas teritoriju. Iepriekš noziedzīgo grupējumu pārstāvji nogalināja tikai pieaugušos, bet saudzēja bērnu dzīvības. Tagad bērni tiek nogalināti kopā ar viņu vecākiem un šādas vardarbības izpausmes Meksikā kļūst par biedējoši ierastu parādību.

Tomēr vislielākās izmaiņas ir vērojamas sabiedrības attieksmē – narkotiku karteļu vardarbība piesaistīja starptautiskās sabiedrības uzmanību Meksikas narkotiku karam, kura asiņainākajā periodā – 2011.gadā – valstī tika reģistrēti 27 000 slepkavību.

Savukārt pagājušajā gadā slepkavību skaits Meksikā bija palielinājies jau gandrīz līdz 35 000, tomēr asinsizliešanas pastiprināšanās tagad raisa mazāku sabiedrības uzmanību un nosodījumu.

Laika periodā no 2006. līdz 2012.gadam narkotiku karteļu vardarbības izpausmes galvenokārt koncentrējās atsevišķās Meksikas ziemeļu daļas pilsētās, savukārt tagad vardarbība vērojama visā valsts teritorijā, kas padara to grūtāk apkarojamu un kontrolējamu, norāda drošības analītiķis Alehandro Hope.

“Tas ir kā déjà vu, atkal un atkal,” vardarbības atgriešanos komentē eksperts. Par “kara apstākļu” atgriešanos liecina noziedznieku aktivitātes, kas tagad ir tādas pašas, kā iepriekšējā reizē – uzbrukumi ar ļaunprātīgu dedzināšanu, līķu kaudzes uz ielām vai pakārti cilvēki šoseju malās, slaktiņi dažādos pasākumos un tā tālāk.

Jaunākā vardarbības viļņa drūmākā tendence ir bērnu un citu nesaistītu personu noslepkavošana kopā ar iecerēto “mērķu” likvidēšanu.

Bēdīgi slavenie Sinaloas un Huaresas karteļi reiz bija rūpīgi izpildītāji, nogalinot tikai tos konkrētos cilvēkus, kurus paredzēts. Savukārt tagad viņi savus mērķus vairs īpaši nešķiro, nogalinot arī bērnus un ikvienu, kam nelaimējas pagadīties attiecīgajā vietā.

Bērni noziedznieku cīņās Meksikā tagad iet bojā regulāri.

Piemēram, jūnijā Sonaras štatā kopā ar savu tēvu tika nogalināts mazs zēns. Jūlijā Pubelas štatā tika nogalināts desmit gadus vecs bērns. Savukārt šomēnes Čivavas štatā, uzbrucējs kādā mājā nošāva trīs 14, 13 un četrus gadus vecas meitenes, kā arī vīrieti, kurš, visticamāk, bija viņa īstais mērķis.

Šīs bērnu slepkavības Meksikas sabiedrībā un medijos radīja vien ierobežotu reakciju. Savukārt tikai pirms diviem gadiem, kad Meksikas dienvidu pilsētā Koacakoalkosā narkotiku kartelis nogalināja kādu ģimeni ar trīs bērniem, par to rakstīja gandrīz visi Meksikas vadošie laikraksti.

“Tā vien šķiet, ka mēs sākam pie tā pierast, pie tā, ka cilvēki nogalina bērnus. Es negribu pie tā pierast,” uzsver Koacakoalkosas aktīviste Lenita Enrikesa Orsoko.

Sievietes brāli 2015.gadā nolaupīja noziedznieki un kopš tā laika viņš ir bezvēsts prombūtnē.

Analītiķis Hope norāda uz dramatisko situāciju slepkavību izmeklēšanā un slepkavu notiesāšanā – lielākā daļa slepkavību lietu netiek atrisinātas.

“Risks, nogalinot vienu cilvēku vai nogalinot visu viņa ģimeni ir apmēram tāds pats. Visas ģimenes nogalināšanai pat ir zināmas priekšrocības – mazāk liecinieku, to ir vieglāk īstenot un tā pēc tam padara bēgšanu no nozieguma vietas vienkāršāku,” skaidro eksperts.

Regulārā vardarbība ir notrulinājusi Meksikas iedzīvotājus. Ja iepriekš viņi pēc brutālām slepkavībām masveidā devās ielās un pieprasīja varas iestāžu rīcību, tad tagad dzīve pēc kārtējām slepkavībām turpinās bez lielām izmaiņām.

Daļa cilvēku, kas to var atļauties, no vardarbības bēg, pārceļoties uz dzīvi citur, bet palikušie paliek un samierinās, jo viņiem nav citas izvēles.