Latvija ir ideālā situācijā, lai ieviestu depozīta sistēmu; tā varot kļūt par pārdomātāko un efektīvāko pasaulē

Iepakojumu depozīta automāts Igaunijā

FOTO: TVNET

Dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ir karsta diskusiju tēma daudzās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, kur valdības cenšas risināt vides piesārņojuma problēmas. Īpaši attiecībā uz tiem atkritumu veidiem, kuri visbiežāk piesārņo gan pilsētvidi, gan dabu. Atspirdzinoša dzēriena radītās “3-5 minūtes prieka” aiz sevis atstāj tukšu iepakojumu, kas dabā neizzudīs desmitiem un pat simtiem gadu. Igaunijas depozīta sistēmas administratora ilggadējais bijušais vadītājs Rauno Rāls stāsta, kādēļ Eiropā depozīta iepakojumu nodošana lielveikalos ir standarts. 

Rāls norāda, ka dzērienu iepakojumi ir viens no redzamākajiem un problemātiskajiem atkritumu veidiem. Dzērienu depozīta sistēma sevi pierādījusi kā efektīvu un videi draudzīgu dzērienu iepakojuma plūsmas pārvaldības sistēmu 17 Eiropas valstis, kurās tā darbojas vai tiks ieviesta līdz 2024.gadam.

Pasaulē iepakojuma depozīta sistēmām ir divu veidu savākšanas shēmas: tā dēvētais depo risinājums, kad iedzīvotāji iepakojumus ved atpakaļ uz īpašiem centralizētiem savākšanas punktiem, vai atgriešana mazumtirdzniecībā, kas nozīmē, ka pircēji iepakojumus var nodot vietējiem mazumtirgotājiem – veikalos vai to tuvumā. Savākšana var būt gan manuāla, gan automatizēta. Praktiski visas Eiropas valstis izvēlējušās modeli, kurš paredz iepakojuma atgriešanas iespēju veikalos un to tiešā tuvumā. Un tam ir vairāki būtiski iemesli.

Tā dēvētā depo modeļa ietvaros īpašie iepakojumu savākšanas punkti parasti atrodas atkritumu savākšanas punktos vai kādā citā attālākā objektā, kas nozīmē, ka patērētājiem iepakojuma nodošana ne vienmēr ir ērta, izdevīga un ar vienkāršām piekļūšanas iespējām, un tāpēc šāds modelis var darboties tikai dažos ļoti īpašos apstākļos. Vienīgā Eiropas valsts, kur depozīta sistēma darbojas pēc “depo modeļa” principiem, ir Islande.

Islande ir ļoti reti apdzīvota valsts, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētas Reikjavikas apkārtnē, un valsts kopējais iedzīvotāju skaits svārstās ap 338 000. Visas pārējās Eiropas valstis, kur depozīta sistēma darbojas vai tiks ieviesta tuvāko gadu laikā, izvēlējušās “atgriešana mazumtirdzniecībā” modeli, kura ietvaros cilvēki tukšos dzērienu iepakojumus var atdot veikalos vai to teritorijā.

"Depozīta savākšanas punktu piesaiste veikalu infrastruktūrai nodrošina patērētājiem visērtāko sistēmu un cilvēkiem rada vienkāršu izpratni, ka ar minimālām pūlēm, proti, dodoties uz tuvumā esošo veikalu, iespējams atgūt savu naudu un izdarīt kaut ko labu pilsētai un dabai," saka Rāls.

Iedzīvotāju ērtības un apmierinātība nav vienīgais arguments mazumtirgotāju iesaistei depozīta sistēmā. Šis modelis nodrošina plašu iepakojumu savākšanas infrastruktūru, un, kā to pierāda Eiropas valstu prakse, tādējādi nodrošina arī visaugstākos atdeves rādītājus.

"Veikali atrodas it visur – gan pilsētās, gan attālākos lauku rajonos, kas nozīmē visplašāko iespējamo iepakojumu savākšanas infrastruktūru. Tāpat tas sasaucas ar principu, ka gan produktu ražotāji, gan mazumtirgotāji ir līdzatbildīgi atkritumu radīšanā un globālajā piesārņojuma problēmā, un mudina iesaistītās puses būt sociāli atbildīgām," norāda Rāls.

Svarīgi arī pārdomātas loģistikas apsvērumi un zemākas CO2 emisijas, jo iepakojumu apritē var izmantot tirgotāju vai ražotāju transportu, proti, automašīnas uz veikaliem piegādā preces un atpakaļ ved tukšos iepakojumus.

Tradicionālajos depozīta sistēmas modeļos, kuros iesaistīti tirgotāji, mazumtirgotājiem saskaņā ar likumu ir pienākums organizēt iepakojumu savākšanu. Tomēr tikai paša mazumtirgotāja ziņā ir izlemt, kā šo atpakaļpieņemšanu organizēt. Mazumtirgotāji var pieņemt atpakaļ depozīta sistēmā esošos iepakojumus, izmantojot manuālo savākšanu, vai ar īpašu iepakojumu nodošanas automātu palīdzību.

To nosaka tādi faktori kā depozīta materiāla nodošanas intensitāte konkrētajā vietā, veikala ģeogrāfiskais stāvoklis un konkurences situācija, proti, cik daudz citu dzērienu iepakojumu nodošanas punktu ir konkrētajā apvidū. Atkarībā no konkrētas valsts mazumtirdzniecības struktūras manuālie un automatizētie iepakojumu savākšanas apjomi var ievērojami atšķirties.

Baltijas valstīs (Lietuvā un Igaunijā) iepakojuma savākšana aptuveni 5-10% ir manuāla un 90-95% tiek savākti automātos, kas saskan ar mērķi būt videi draudzīgiem ne tikai attiecībā uz savākto dzērienu iepakojumu daudzumu, bet arī tā savākšanas procesa optimizēšanu.

"Svarīgi, lai pēc iespējas lielāks iepakojumu daudzums tiktu saplacināts jau taras savākšanas vietā, jo tas ļauj samazināt transportēšanas izmaksas. Piemēram, skārdenes, kas nesaplacinātā veidā ietilpst četros maisos, saplacinātā veidā ietilpst vienā maisā. Centralizēta depozīta sistēma parasti nodrošina iepakojumu savākšanas pakalpojumu "HoReCa sektoram" (viesnīcas, restorāni, ēdināšana), kas nozīmē, ka tam nav speciālu savākšanas punktu un tie dzērienu iepakojumu konteinerus sūta pa tiešo pārstrādei.

"Mazumtirgotāji lēmumu par iepakojumu savākšanas infrastruktūras veidošanu pieņem, pamatojoties uz konkrētā veikala iespējām savākt  noteiktu apjomu taras. Igaunijas pieredze liecina, ka, savācot aptuveni 10 000 – 15 000 iepakojumu mēnesī, tiek izmantota manuāla savākšana, 15 000 - 20 000 iepakojumu mēnesī - maza izmēra taras nodošanas automāti, savukārt, ja iepakojumu skaits mēnesī konkrētajā veikalā pārsniedz 30 000, tiek izmantoti taras automāti ar kompaktoru sistēmu, kas ļauj iepakojumus turpat saspiest, tādējādi palielinot loģistikas efektivitāti," skaidro Rāls.  

Dzērienu taras iepakojuma depozīta sistēmas uzdevums ir samazināt visredzamāko piedrazojuma daļu pilsētās un dabā, kā arī sekmēt tālejošāko pārstrādes mērķu sasniegšanu, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības attiecībā uz plastmasu. Eiropas Savienība nospraudusi mērķus, kas dalībvalstīm līdz 2025.gadam prasa nodrošināt, ka atpakaļ tiek savākti un pārstrādāti 77% PET dzēriena iepakojumu, bet līdz 2029.gadam – pat 90% PET iepakojumu.

Latvija dzērienu depozīta sistēmas ieviešanas ziņā šobrīd atrodas ideālā situācijā, jo tā var ņemt piemēru no citām Eiropas valstīm, arī tepat kaimiņos, kur sistēma jau darbojas, tādējādi izvairoties no citu valstu vēsturiski pieļautajām kļūdām, lai veidotu pārdomātāko un efektīvāko depozīta sistēmu Eiropā un pat pasaulē," uzskata Rāls.

Uz augšu