Salauzts deguns un izsisti priekšzobi. Tipiskākās 21.gadsimta traumas, ko aizvien biežāk gūst bērni (1)

BALTA statistika rāda, ka pēdējos gados vērojams pastāvīgs atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums par traumām, ko guvuši bērni: šā gada septiņos mēnešos saņemts par 33% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā vidēji pēdējos divos gados. Atlīdzībās par bērnu traumām šogad izmaksāti jau teju 100 000 eiro. Aizvien biežāk atlīdzību pieteikumos parādās moderno tehnoloģiju laikmetam raksturīgi traumu cēloņi. 

Turklāt augusts un septembris ir mēneši, kad īpaši strauji pieaug atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar traumām, ko guvuši bērni.

Dati liecina, ka visbiežāk traumas gūst zēni vecumā no 10 līdz 15 gadiem. 

Kritiens no moderna velosipēda nav tikai nobrāzts ceļgals

Traumu izplatībā ir vērojama sava veida “mode”, kas cieši saistīta ar tajā brīdī skolās un pagalmos populāriem aksesuāriem, liecina apdrošināšanas kompānijas pieredze. Visbiežāk bērni gūst traumas, braucot ar velosipēdiem, skeitbordiem un skrituļslidām, kas gan bija labi pazīstami arī iepriekšējām paaudzēm, taču šobrīd riteņu saimei ir pievienojušies arī tādi braucamrīki kā giroskūteri, dažādi monoriteņi un elektriskie skrejriteņi. 

“Visvairāk traumu bērni joprojām gūst, krītot no velosipēdiem. Vienlaikus strauji pieaug to traumu skaits, kas gūtas uz “modernajiem riteņiem” – piemēram, elektroskūteriem,”  stāsta BALTA Personu apdrošināšanas produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva. “Salīdzinājumā ar velosipēdiem šie 21. gadsimta transportlīdzekļi attīsta ievērojami lielāku ātrumu, kas pielīdzināms maziem mopēdiem.

Kritiena gadījumā tas nozīmē gan smagākas traumas, gan ilgāku ārstēšanos.

Šādu kritienu rezultātā visbiežāk tiek gūti galvas sasitumi un smadzeņu satricinājumi, sejas un ķermeņa traumas, roku un plaukstu lūzumi. Piemēram, tipiska mūsdienu trauma, par kuru esam izmaksājuši atlīdzību, ir salauzts deguns un izsisti priekšzobi, neveiksmīgi atsitoties pret stūres ratu.”

Kamēr to vecāku skaits, kuri sarūpējuši savam mazajam nelaimes gadījumu apdrošināšanu, pieaug palēnām, problēmas nopietnību uzskatāmi parāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) statistika, kas ir krietni bēdīgāka, – ar velosipēdu, skrejriteņu, skūteru, skeitbordu, skrituļslidu negadījumos gūtām traumām 2018. gadā BKUS ārstējās 238 bērni, kuriem bija nepieciešama ilgāka mediķu aprūpe.

Šā gada septiņos mēnešos reģistrēti jau 150 gadījumi – tas liecina, ka gada griezumā, visticamāk, negatīvā nozīmē tiks pārsniegta pērnā gada statistika.

Vai jāraizējas par modes rotaļlietām?

“Daudzi pieaugušie raizējas par bērnu aizraušanos ar šā brīža modes rotaļlietu kendamu, un atsevišķās mācību iestādēs to lietošana ir aizliegta. BALTA šogad saņēmusi atlīdzības pieteikumu par gadījumu, kad kāds skolēns ar kendamu nejauši trāpīja klasesbiedram pa seju un tas guva nopietnu traumu,” turpina Ščegoļeva, vienlaikus norādot – precīzas statistikas par šīs izpriecas traumatismu nav. Tādas nav arī BKUS, kas reģistrē traumu veidus, taču neizdala specifiskas ierīces, ar kurām traumas tiek gūtas. 

Eksperte norāda – ja noteikta veida traumas ir tikai atsevišķi gadījumi, nevis masveida parādība, var cerēt, ka 21. gadsimta bērni ar 21. gadsimta rotaļām tiek galā pietiekami labi, taču pilnībā uz to paļauties nevajadzētu.

“Jāapzinās, ka ne visi gadījumi nonāk apdrošinātāju redzeslokā, un ne vienmēr ir nepieciešama arī mediķu palīdzība, ja gūtas vieglākas traumas, kā sasitumi vai sastiepumi. Tāpēc pilnībā ignorēt šo rotaļlietu potenciālo bīstamību nedrīkst, un ar bērniem noteikti jāpārrunā tas, ka arī rotaļājoties jāievēro drošības pasākumi,” uzsver Ščegoļeva.

Uzmaniet bērnu uz batuta!

Lai gan batuti plašākai sabiedrībai kļuva pieejami jau pagājušajā desmitgadē, tie nezaudē savu popularitāti un diemžēl joprojām ir visai riskants izklaides veids. Lielākoties batutos tiek gūti nopietni savainojumi – lūzumi, galvas sasitumi, muguras traumas.

“Ik gadu BALTA izmaksā vairāk nekā 100 atlīdzību par traumām, kas gūtas, bērniem izklaidējoties uz batutiem. Šogad gada pirmajos septiņos mēnešos atlīdzības izmaksātas jau 62 šādos gadījumos, bet vasara vēl pat nav beigusies.

Lai bērni, rotaļājoties uz batuta, nesavainotos, noteikti jāpārliecinās, vai tas ir labā tehniskā stāvoklī, vai tiek pareizi izmantots – vai batutā neatrodas pārāk daudzi lēkātāji vienlaikus un vai pieaugušie pietiekami uzrauga bērnus.

Batuts var ne tikai plīst, bet nereti bērni savaino cits citu, saskrienoties vai uzkrītot viens otram virsū,” brīdina  Ščegoļeva.

Kad telefons svarīgāks par drošību

Tomēr viens no bīstamākajiem 21. gadsimta „ieročiem”, kas apdraud mūsu pašu veselību un drošību, ir telefons. Tas ir bīstams uzmanības “novērsējs” autovadītājiem – par to, ka tālruņa lietošana pie stūres apdraud ne tikai paša, bet arī citu satiksmes dalībnieku dzīvību, plašsaziņas līdzekļos brīdina gan policija un apdrošinātāji, gan dažādas sociālās kampaņas. Bet tas var kļūt par dzīvībai bīstamu ierīci arī bērniem (un ne tikai), kuri ir pārāk aizrāvušies ar viedtālruni un nemana apkārt notiekošo.

Diemžēl publiskajā telpā pēdējos gados ik pa laikam izskanējuši skaudri stāsti par traģēdijām, kad, klausoties mūziku austiņās un nedzirdot transportlīdzekļa tuvošanos, gājuši bojā jauni cilvēki. Planšetes un telefoni bērniem ir pašsaprotami. BALTA pieredzē ir bijuši gadījumi, kad pieaugušais, skatoties telefonā, paklūp un pakrīt vai ieskrien kādā stabā vai stūrī – bērnu vidū šādas traumas ir mazāk izplatītas.

"Tomēr mūzikas klausīšanās austiņās vai skatīšanās ekrānā, ejot pa ielu, var novest pie traģiskām sekām, jo cilvēks nemana ne tuvojošos auto, ne vilcienu,” saka Ščegoļeva.

Visbiežāk traumas gūst puikas pusaudžu vecumā

Tikmēr BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča vērš uzmanību uz to, ka, lai gan pēdējos gados pieaugošas traumatisma tendences bērnu vidū vērojamas visās vecuma grupās, tomēr visbiežāk ar atlīdzību pieteikumiem pie apdrošinātāja vēršas 10–15 gadus vecu zēnu vecāki. “Zēni šajā vecumā ir ļoti aktīvi, ar lielu devu enerģijas, turklāt daudzi nodarbojas ar kontakta sporta veidiem – basketbolu, futbolu, cīņas sporta veidiem. Lielākās izmaksas parasti saistītas ar sarežģītu kaulu lūzumu ārstēšanu, kas nepieciešama pēc neveiksmīgiem kritieniem spēļu laukumos, batutos un piepūšamajās atrakcijās, kā arī sporta nodarbībās gūtām traumām.”

Pietkēviča piebilst: lai gan Latvijā bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, reāli pieejama tā ir vien akūtās situācijās, bet uz tālākās ārstēšanas pakalpojumiem ir garas rindas. “Dzīvē tas nozīmē – maksas pakalpojumu medicīna.

Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u. c.), kas sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas.

Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē aukle bērna pieskatīšanai.”

Parūpējies par sava bērna drošību!

Saskaņā ar BALTA statistiku pēdējos gados vērojams pastāvīgs atlīdzību pieteikumu pieaugums par traumām, ko guvuši bērni: šā gada septiņos mēnešos saņemti 1014 atlīdzību pieteikumi, kas ir par 33% vairāk nekā divus gadus iepriekš, 2017. gadā. Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% no visiem BALTA atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar traumām, ko guvuši zēni.

Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka bērnu traumatisms ir izplatīta parādība: 2017. gadā no visām valstī reģistrētajām traumām gandrīz ceturto daļu jeb 4912 traumas guvuši bērni līdz 18 gadu vecumam. Biežākās traumas ir sasitumi un lūzumi, un lielākoties tās tiek gūtas mājās, kā arī vietās, kur bērni pavada lielu dienas daļu, – skolā un sporta nodarbību norises vietās.

62% no visām traumām gūst zēni, kas vairumā gadījumu ir fiziski aktīvāki par meitenēm un dažkārt arī impulsīvāki savā uzvedībā.

No daudziem nelaimes gadījumiem iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām – pārrunājot ceļu satiksmes noteikumus, īpaši uzvedību ielu krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, pārliecinoties, ka bērnam ir atstarotājs, atgādinot, kāda rīcība ir vai nav pieļaujama sporta zālē vai bērnu rotaļlaukumos, kā arī to, ka kāpnes, atvērti logi un balkoni nav piemērota vieta rotaļām. 

Skolas gaitām atsākoties, BALTA aicina parūpēties par bērnu drošību.

Apdrošināšana bērnu nepasargās no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tomēr vecāki var parūpēties, lai gadījumā, ja gūta trauma, tiktu saņemta pienācīga finansiālā palīdzība. “Tuvojoties rudenim, kad bērni atsāks skolas gaitas, BALTA aicina pievērst īpašu uzmanību bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanai, lai jaunais skolas gads sāktos mierīgi un bez bažām. Arī šogad kopā ar izdevniecību “Zvaigzne ABC” palīdzam vecākiem parūpēties par bērnu pasargātību, dāvinot iespēju iegūt bezmaksas nelaimes gadījumu apdrošināšanu savam skolas vecuma bērnam kopā ar tumšā laikā tik noderīgo atstarotāju. Ceram, ka atbildīga rīcība par bērna drošību, skolas gaitas atsākot, kļūs tikpat ierasta kā skolas somas piepildīšana,” aicina apdrošināšanas sabiedrības pārstāves. 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro.