Vai Reiram ir taisnība par Noguldījumu garantiju fondu? (14)

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par PNB bankas slēgšanu paziņoja 15.augusta vakarā. Nākamajā rītā intervijā Latvijas Radio 1 Reirs sacīja:

“Šis ir laiks, kā varētu teikt, šis noguldījumu garantiju fonds ir pilns ar naudu, un nevienu centu no valsts budžeta tas neprasīs, lai apmierinātu visas prasības, visas lietas.”

To, ka fonds ir “pilns ar naudu” un valsts nauda netiks izmantota, ministrs norādīja arī sarunā ar Rīta Panorāmu. Tajā viņš arī piebilda, ka var izmantot arī aizņemšanos un vēl citus mehānismus, bet “tie šajā gadījumā netiks darbināti”.

Nepilnu nedēļu vēlāk, 21.augustā, Reirs par šo tēmu runāja Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā. Uz žurnālista norādi, ka fondā tomēr ir mazāk līdzekļu nekā plānotās izmaksas PNB klientiem, ministrs jau atbildēja citādi:

“Garantiju fonds ir trīskārša aizsardzība, tātad ir trīs avoti, pirms tiek skarta valsts nauda, pirms valsts aizņemas naudu. Un šeit patreiz garantiju fondā ir 206 miljoni, vajadzīgs ir lielāks skaitlis, 279. Darbība būs aizņemšanās centrālajā bankā, kas nav valsts nauda, bet centrālā banka, kas aizdos uz procentiem garantiju fondam.”

Re:Check finanšu ministra intervijās pausto pārbaudīja.

Vai Noguldījumu garantiju fonds ir “pilns ar naudu”?

Noguldījumu garantiju fonds (NGF) ir valsts izveidota sistēma, lai gadījumā, ja kredītiestāde nespēj izpildīt saistības pret noguldītājiem, viņi tomēr saņemtu valsts garantētu atlīdzību. Fonda līdzekļus veido banku regulāras iemaksas, un to administrē FKTK. Garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir atbilstoša noguldījuma apmēram, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

Fondā uzkrātās naudas daudzums ir atkal audzis kopš 2014.gada, kad tas atkal sāka pildīties pēc Latvijas Krājbankas kraha radītā līdzekļu deficīta. NGF šobrīd ir līdz šim lielākais līdzekļu daudzums, taču vienlaikus fonds nav tik “pilns”, lai ar tā līdzekļiem pietiktu PNB klientiem garantēto noguldījumu segšanai. Uzreiz pēc PNB bankas darbības apturēšanas komisija informēja, ka fondā ir 206 miljoni eiro, savukārt aprēķinātā klientiem izmaksājamo garantēto noguldījumu summa ir aptuveni 279 miljoni eiro.

Vai aizņemšanās mehānisms netiks darbināts?

To nevar apgalvot. Tā kā fondā ir mazāk naudas nekā garantēto noguldījumu summa, nepieciešamība aizņemties ir pilnībā iespējama. FKTK pārstāve Dace Jansone Re:Check skaidroja, ka FKTK ir pieejami aizņēmuma līgumi, ar kuriem šobrīd, naudu aizņemoties, var nodrošināt minēto summu.

Vai aizņemsies Eiropas Centrālajā bankā?

Nē. Lai Noguldījumu garantiju fonds spētu izmaksāt visus garantētos noguldījumus, tas aizņemsies Latvijas komercbankās, ar kurām ir spēkā kredītlīgumi, skaidroja Jansone. Šādā veidā pieejami 300 miljoni eiro, kas kopā ar fondā esošajiem līdzekļiem veido kopējo pieejamo summu 506 miljonu eiro apmērā.

FKTK norāda, ka pašlaik nav prognozējams, cik liels aizņēmums komercbankās būs nepieciešams. Pirmkārt, turpinās banku regulārās iemaksas fondā – tās tiek veiktas reizi ceturksnī. Otrkārt, NGF ir rindā pirmais kreditors, proti, no bankas atgūtā nauda vispirms nonāk fondā atbilstoši tā veiktajām garantētajām izmaksām. Treškārt – arī garantēto noguldījumu izmaksa nenotiek “vienā dienā” un saskaņā ar likumu uz tiem var pieteikties piecu gadu laikā. Līdz 29.augustam garantētajās atlīdzībās PNB bankas klientiem bija izmaksāti 110 miljoni eiro.

Vai ir trīs avoti, pirms tiek skarta valsts nauda?

Atkarībā, kā to traktē. Noguldījumu garantiju likums nosaka, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti gadījumā, ja triju darba dienu laikā no noguldījumu nepieejamības brīža FKTK nesaņem piedāvājumu no Latvijas kredītiestādēm, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā vai citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondiem vai nevienojas citu iemeslu dēļ. Likums šādā gadījumā valsts naudu paredz piešķirt apropriācijas vai aizdevuma veidā.

FKTK darba pārskati liecina, ka aizņemšanās Valsts kasē notika pēc Latvijas Krājbankas kraha 2011.gadā. Toreiz garantiju fondam bija jānodrošina atlīdzības 478 miljonu eiro apmērā un 264 miljonus eiro fondam aizdeva valsts. Visi līdzekļi Valsts kasei tika atdoti 2014.gada sākumā.

Jānorāda, ka Re:Check vērsās arī Finanšu ministrijā, lūdzot skaidrot Reira kļūdainos izteikumus, taču skaidrojumu no tās nesaņēma. FM Komunikācijas departamentā norādīja, ka jautājumi nosūtīti FKTK ar lūgumu “kompetences ietvaros sniegt atbildi”.

Secinājums: Ir tiesa, ka valsts nauda netiks izmantota. Taču Reira teiktais, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pilns un tajā ir pietiekami daudz naudas, lai izmaksātu garantēto atlīdzību visiem PNB noguldītājiem, neatbilst patiesībai. Arī tas, ka aizņemšanās nenotiks. Tāpat nav taisnība, ka nauda tiks ņemta “centrālajā” jeb Eiropas Centrālajā bankā.