"Nav neviena, kas palīdzētu": Krievijas militāro algotņu industrijas izpostītās ģimenes (28)

Dmitrijs jau gadiem ilgi bija dienējis Krievijas armijā, tomēr neilgi pirms došanās uz Sīriju viņš parakstījis līgumu ar Krievijas privātu militāro uzņēmumu, lai piedalītos militārās misijās Sīrijā un Austrumukrainā. Kā Olgai pastāstīja Dmitrija draugi, šo militāro kompāniju sauca “Vagner”.

Divus gadus pēc Dmitrija nāves Olga joprojām cīnās par kompensāciju. Šogad Krievijas varasiestādes Olgai norādījušas, ka nekāda kompensācija Olgai nepienākas, jo viņas bijušais vīrs nav bijis Krievijas armijas dienestā, bet Sīrijā uzturējies kā enerģētikas uzņēmuma darbinieks.

Markelova uzskata, ka tās ir tikai atrunas.

“Es zinu, ka viņš cīnījās, un es zinu, ka viņš bija privātā militārā kompānijā. Es biju bāzē Krasnodarā, es redzēju viņu militārā uniformā. Viņš nekad netika slēpis, ka piedalās kaujas operācijās ārvalstīs,” norāda sieviete.

Olgas stāsts nav tāds vienīgais. Sievietes pieredzētais sniedz ieskatu tajā, kā ģimenes izposta Krievijas arvien pieaugošās ambīcijas citās valstīs, kas nereti tiek apmierinātas arī ar militāro algotņu starpniecību. Par tuvinieka nāvi ģimenēm parasti tiek paziņots vienkāršā īsziņā, savukārt bojāgājušā transportēšana uz Krieviju var aizņemt pat vairākas nedēļas.

“Viņam [Dmitrijam] palika viens bērns, un nav neviena, kas palīdzētu. Viņš cīnījās par viņiem, bet viņi visi tagad ir aizmirsuši par viņa meitu,” norāda Olga.

Krievijas privātās militārās kompānijas darbojas ne tikai Sīrijā, bet arī izvērš savas aktivitātes Āfrikā.

Centrālā loma šajās aktivitātēs ir privātajai militārajai kompānijai “Vagner”, kas ir saistīta ar Kremlim pietuvināto Krievijas uzņēmēju Jevgeņiju Prigožinu. “Vagner” pirmo reizi parādījās saistībā ar aktivitātēm Austrumukrainā.

Kopš tā laika “Vagner” no vienkārša paramilitāra grupējuma ir izaudzis par plaša profila uzņēmumu, kas piedāvā arī militārās apmācības, politiskas konsultācijas, izlūkošanas pakalpojumus un kampaņas viedokļu ietekmēšanai tīmeklī.

Āfrikā “Vagner” galvenā loma ir nevis piedalīties kaujas operācijās, bet piedāvāt apsardzes pakalpojumus un konsultācijas. Lai arī retāk, Krievijas algotņi iet bojā ne tikai Sīrijā, bet arī Āfrikā.

Pētniecības un izmeklēšanas projekta “Conflict Intelligence Team” dibinātājs Ruslans Ļevjevs pauž viedokli, ka “Vagner” ir uzskatāma par daļēji valstisku veidojumu, ko neesot pareizi dēvēt tikai par privātu militāru uzņēmumu.

Ļevjevs pauž viedokli, ka vairākās Āfrikas valstīs šobrīd kopumā varētu būt vairāki simti Krievijas algotņu. Salīdzinājumam Sīrijas konfliktā bijuši iesaistīti vairāk nekā 2000 algotņu no Krievijas.

“Vagner” galvenā priekšrocība ir tā, ka ar šā uzņēmuma starpniecību Krievijai ir piekļuve vietām, kur Krievijas valdības bruņotie spēki atklāti nevar doties.

Tomēr, kā jau militāru aktivitāšu gadījumos, cilvēku upuri ir gandrīz neizbēgami.

“Vagner” visiem saviem algotņiem apsola, ka viņu nāves gadījumā algotņu ģimenēm tiks izmaksāta kompensācija. Parasti šāda kompensācija arī tiekot izmaksāta. Misijas laikā bojā gājušo “Vagner” algotņu tuvinieki parasti saņem līdz pat 65 000 eiro, tāpat viņiem tiek piekodināts nerunāt ar mediju pārstāvjiem.

Olgas Markelovas un viņas vīra laulība tika šķirta, tāpēc pēc Dmitrija nāves kompensāciju saņēma vīrieša māte. Zaudējusi apgādnieku savam bērnam, Olga sāka publisku kampaņu, pieprasot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nodrošināt privāto algotņu ģimeņu aizsardzību.

Ar sava bijušā vīra māti Olga vairs nesarunājas. “Viņa grib, lai es klusēju. Tomēr es vēlos, lai kāds mums palīdzētu,” uzsver Olga.