Nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā nav viena konkrēta šķēršļa, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Mums nav tāda viena šķēršļa. Visi grib ko līdzīgu - ieviest taisnīgāku sistēmu. Negribētu akcentēt to, ka viens vai otrs partneris patlaban uz kaut ko uzstāj. Mēs visi runājam viens ar otru, meklējam risinājumus, kas būtu labi valstij un pieņemami visām piecām partijām. Process nav viegls, bet mēs pie tā strādājam," nākamā gada budžeta veidošanas procesu vērtēja Kariņš.
Premjers uzsvēra - ja koalīcijas partneri vēlas panākt izmaiņas nodokļu sistēmā, tad šādām pārmaiņām būtu jābūt prognozējamām. "Vispareizāk būtu vienoties par kādām nodokļu maiņām pēc šā budžeta procesa - līdz 2020.gada pavasarim vai vasaras vidum. Tad likumi būtu pieņemti laikus un stātos spēkā 2021.gadā," pauda amatpersona.
Kariņš nenoliedza, ka koalīcijas partneri patlaban diskutē par dažādām iespējamām izmaiņām, taču viņš atkārtoti uzsvēra uzstādījumu valdības rīcībām būt prognozējamām un pārskatāmām.
"Nepieciešams iet prom no zināmas tradīcijas būtiskas izmaiņas veikt pēdējā brīdī, kā rezultātā sabiedrība vairs nezina, kā īsti orientēties. Ceru, ka mēs varēsim pie šī turēties, jo, manuprāt, Latvijas sabiedrība ir pelnījusi stabilitāti un prognozējamību no valdības," pauda premjers.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.