Skolotāji noveco. Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina puse pedagogu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pikets pie Saeimas nama, kurā pieprasa politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

FOTO: Ieva Leiniša

48 gadi. Tāds ir skolotāju vidējais vecums Latvijā. 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, un tas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina puse skolotāju, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti. Jāpiezīmē, ka pedagoga amats nebūt nav tas iekārojamākais, galvenokārt zemā atalgojuma un lielās noslodzes dēļ, līdz ar to rodas jautājums, kā aizpildīt tukšās vakances un nodrošināt skolotāju darbaspēku Latvijā?

Minētajā aptaujā noskaidrots, ka vismaz 93% Latvijas skolotāju pedagogu profesiju izvēlējušies, lai spētu ietekmēt bērnu attīstību vai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Motivācija, protams, cēla, taču pedagogiem paralēli skolēnu izglītošanai jau gadiem ilgi ir arī otrs darbs: cīņa par to, lai viņu darbs tiktu pienācīgi atalgots. 

Pēc ilgstošām diskusijām un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) spiediena, valdība lēma no 2019. gada septembra palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 710 līdz 750 eiro.

Arodbiedrība ir gandarīta par panākto, taču vienlaikus uztur prasību rakstiski apstiprināt pedagogu atalgojuma pieaugumu arī no 2020. gada 1. janvāra.

Jau šā gada februārī ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska mutiski solīja, ka algu paaugstinājums noteikti būs prioritāte no 2020. gada janvāra. Šuplinska to pavisam nesen, 3. septembrī, uzsvēra arī intervijā raidījumam "Rīta panorāma". 

"Valdošajā koalīcijā faktiski ir panākta vienošanās, ka skolotājiem minimālais atalgojums 750 eiro apmērā par slodzi tiks nodrošināts visu mācību gadu un tam tiks paredzēts finansējums nākamā gada budžetā," raidījumam sacīja ministre. 

Rakstiska apstiprinājuma nav 

Arodbiedrība gan ar mutiskiem solījumiem nav mierā un norāda, ka ir neizpratnē par faktu, ka politiķu iepriekš paustā apņemšanās paaugstināt pedagogu darba samaksu no 2020. gada janvāra netiek apstiprināta rakstiski.

“Ja jau ir panākta politiska vienošanos par pedagogu algām kā prioritāti nākamā gada budžetā, tad gan jau šo apņemšanos var apstiprināt arī rakstiski Ministru kabineta protokollēmumā. Diemžēl valdošie politiķi to atsakās darīt. Pagaidām ir tikai mutiski solījumi neuztraukties, algas pielikums būs arī 2020. gadā. Bet, ja nebūs, tad jau sanāks, ka pedagogiem algas tiks samazinātas,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sarunā ar portālu TVNET Vanaga pauda cerību, ka nepatīkamu pārsteigumu janvārī nebūs. “Normāls pedagogu atalgojums būtu valstī vidējās algas apmērs, reizināts ar koeficientu 1,2 (red. piezīme - 1204 eiro bruto alga),” norāda arodbiedrības vadītāja, piemetinot: lai gan izglītībai tiek tērēts relatīvi daudz no iekšzemes kopprodukta, 5,5%, šie līdzekļi galvenokārt tiek ieguldīti tehnoloģijās un infrastruktūrā, nevis algu celšanā. 

“Šī problēma [naudas neieguldīšana cilvēkresursos] ir vērojama ne tikai izglītības nozarē, bet arī medicīnā,” saka Vanaga. Vaicāta, vai arodbiedrība rīkos streiku, ja algas arī no janvāra netiks celtas, vadītāja norāda, ka streiks ir galējais līdzeklis, un pauž cerību, ka līdz šādam scenārijam LIZDA nenonāks. 

Taču atalgojums ir tikai viens no aspektiem, kas palīdzētu pedagoga amatu padarīt pievilcīgāku topošo studentu acīs. “Svarīga arī ir publiskā retorika politikas veidotāju līmenī,” norāda Vanaga un uzteic Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš, lai gan amatā ir neilgu laiku, jau vairākkārt atzinīgi izteicies par pedagogu amatu un tā lielo nozīmību sabiedŗībā.

LIZDA vadītājas ieskatā tāpat nepieciešams likt lielāku uzsvaru ne tikai uz vecāku un skolēnu tiesībām, bet arī atbildību un pienākumiem, kā arī paplašināt pašvaldību sniegto atbalsta mehānismu piedāvājumu pedagogiem. “Ir vairākas pašvaldības, kas sniedz pedagogiem praktisko atbalstu, tā, piemēram, piešķir dzīvojamo platību, nodrošina ar transportu, kā arī sniedz citus atbalsta mehānismus,” uzskaita Vanaga. 

Ne tikai reģionu problēma 

Kā liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija, 22. augustā, neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma, Rīgā bija brīvas 385 pedagogu darba vietas. Pedagogu trūkst gan mazākās, gan lielākās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. 

No mācību priekšmetiem galvaspilsētā visvairāk trūkst matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas un mūzikas skolotāju. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš paudusi, ka pirms jaunā mācību gada Latvijā kopumā brīvas varētu būt ap 500 pedagogu darbvietas.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% - tuvosies pensionēšanās vecumam. "Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju," sacījusi Šuplinska.

Joprojām brīvas budžeta vietas

Lai gan jaunais mācību gads sācies, Latvijas lielākajā augstskolā, Latvijas Universitātē, joprojām turpinās papilduzņemšana vairākās programmās. Tā, piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ir budžeta vietas šādās apakšprogrammās: Informātikas un programmēšanas skolotājs, Mājturības un tehnoloģiju, mājsaimniecības skolotājs un Vācu valodas skolotājs. 

Tāpat joprojām iespējams pieteikties studijām, tiesa, par saviem līdzekļiem, tādās programmās kā Angļu valodas skolotājs, Latviešu valodas un literatūras skolotājs un Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs. 

Apskatot Latvijas Universitātes datus, secināms, ka šobrīd studijām Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē pieteikušies 2258 cilvēku, bet vien 690 no viņiem studijas šajā fakultātē bijusi pirmā prioritāte. 

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes populārākā programma ir psiholoģija; šī arī ir vienīgā fakultātes programma, kas iekļuvusi TOP 10 studiju programmu sarakstā. 

Topā iekļuvušas tādas programmas kā Tiesību zinātne, Ārstniecība, Datorzinātnes, Arhitektūra un Būvniecība. Vai šajā sarakstā reiz parādīsies arī programmas, kas izglīto topošos pedagogus, paliek atklāts jautājums. 

Uz augšu