Atbalstīti redakcionāli grozījumi Maksātnespējas likumā, kur runāts par parādnieka pienākumiem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Valdība šodien atbalstīja redakcionālus grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem, aģentūrai LETA pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Alise Dārzniece.

Viņa skaidroja, ka grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras laikā nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Līdz 2015.gada 28.februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam - fiziskai personai - ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem.

Savukārt tā paša gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas.

Turpretim 2019.gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015.gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā.

TM ieskatā, pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās.

Likumprojektā iekļautās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu.

Ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz godprātīgiem parādniekiem, kuriem jebkurā brīdī var tikt izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process ilgstošas atšķirīgas likuma normu izpratnes dēļ, likumprojektā paredzēta tā tūlītēja spēkā stāšanās.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu