Būvfirmas ''Merks'' un "Rere grupa" otrdien apmeklējuši Konkurences padomes pārstāvji (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Būvkompānijas "Merks" logo
Būvkompānijas "Merks" logo Foto: Jānis Škapars/TVNET

Būvfirmas "Merks" un "Rere grupa" otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdienas rītā paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš "Merks" un "Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

"Merks" pārstāvis Jānis Lievītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar "Merks" valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

"Merks" mātesuzņēmums - "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn" norāda, ka "Merks" birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš aģentūrai LETA teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

Otrdien Ministru kabineta sēdē, diskutējot par Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par būvniecības jomu, ministri pieskārās arī veiktajām procesuālajām darbībām Latvijas lielākajos būvniecības uzņēmumos.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka šodien notikušās kratīšanas Latvijas lielākajos būvniecības uzņēmumos nav saistītas ar neseniem darījumiem, bet gan tiem darījumiem, kas notikuši pirms pāris gadiem.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka KNAB krata būvniecības uzņēmumus, kuru vidū ir arī tāds, ar kuru valsts grasās noslēgt līgumu par būves celtniecību, kam 2020.gada budžetā paredzēti ievērojami līdzekļi. Ģirģens gan neprecizēja, par kuru objektu ir runa.

Tikmēr Ekonomiskas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA atzina, ka ministrijai nav informācijas par KNAB šodien veiktajām izmeklēšanas darbībām būvuzņēmumos, tostarp, par iesaistītajām valsts amatpersonām. Ministrijā nekādas procesuālas darbības nav veiktas.

Kā vēstīts, KNAB aģentūru LETA informēja, ka biroja kopīgi ar KP veiktās tiesas sankcionētas neatliekamās izmeklēšanas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders", kā arī "Arčers" aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumos otrdien nav bijuši.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, informēja KNAB.

KP pārstāve Paula Vilsone aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašlaik KP ir aizdomas par 10 vadošo Latvijas būvuzņēmumu veiktu tirgus sadali un vienošanos par dalību publiskajos un privātajos iepirkumos visā Latvijas teritorijā.

"KNAB izmeklēšanas laikā radās pirmšķietamas aizdomas par iespējamu aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem, tāpēc šī informācija tika nodota KP un mēs sākām savu izmeklēšanu. Šī lieta pagaidām vēl ir izpētes stadijā, karteļa vienošanās vēl nav pierādīta, bet par to ir aizdomas," skaidroja Vilsone.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par sniegto atbalstu izmeklēšanas darbību veikšanā.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu