Deputātiem nav informācijas par iespējamā korupcijā būvniecības jomā iesaistītām amatpersonām

Romāns Naudiņš

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas aptaujātajiem deputātiem nav informācijas par iespējamā korupcijā būvniecības jomā iesaistītām amatpersonām

Parlamentāriešiem arī nebija ziņu, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes (KP) otrdien veiktās darbības būvniecības jomā būtu saistītas ar mēģinājumu savulaik ietekmēt likumdošanas regulējumu. 

Reizē komisijas deputāts, bijušais tās priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka lielām būvniecības kompānijām vienmēr ir bijusi milzīga ietekme, lai virzītu sev izdevīgākas izmaiņas normatīvajos aktos, no kurām cieš mazie apakšuzņēmēji - mazie un vidējie uzņēmēji. Viņš pauda, ka žurnālisti var izpētīt, kuras politiskās partijas ir saņēmušas ziedojumus no cilvēkiem, kas saistīti ar lielākajām būvkompānijām.

Tāpat Naudiņš pauda, ka KNAB priekšnieks Jēkabs Straume ir ļoti labi pierādījis, ka profesionāli pilda savus pienākumus, un politiķis pozitīvi novērtēja, ka bija iespēja balsot par viņa apstiprināšanu. Deputāts pauda, ka Saeima no savas puses tiesībsargājošo iestādi var atbalstīt, piešķirot tai atbilstošu budžetu, kā arī veicot nepieciešamās izmaiņas likumdošanas jomā.

Naudiņš pauda cerību, ka pašreizējā lieta tiks novesta līdz galam, lai "spēles noteikumi" uzņēmējdarbībā visiem būtu vienādi.

Aģentūra LETA šajā jautājumā aptaujāja arī deputātus Ivaru Zariņu (S), Krišjāni Feldmanu (JKP) un Jāni Dūklavu (ZZS). Deputāti lielākoties pozitīvi vērtē KNAB un KP šodien veiktās darbības būvniecības jomā.

Zariņš norādīja, ka "turēs īkšķus" par tiesībsargu darbu, un apgalvoja, ka būvniecības karteļa pazīmes esot bijušas vērojamas jau kādu laiku. 

Kā vēstīts, KNAB šorīt paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

KNAB informēja, ka tās īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. 

Sākotnēji būvfirmu "Merks" un "Rere grupa" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

"Merks" pārstāvis Jānis Lievītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar "Merks" valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

"Merks" mātesuzņēmums - "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn" norāda, ka "Merks" birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš aģentūrai LETA teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders", kā arī "Arčers" aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumos otrdien nav bijuši. 

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

Uz augšu