Ministriju prioritārajiem pasākumiem pieejami 130 miljoni eiro

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Ieva Makare/LETA

Lai arī ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, patlaban šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami 130 miljoni eiro, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs informēja, ka šodien valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par ministriju papildu budžeta pieprasījumiem prioritāro pasākumu īstenošanai. Tāpat ministri tika informēti par aktualizētajām makroekonomikas prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildus līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā.

Pēc Reira teiktā, no šiem līdzekļiem 500 miljoni eiro jau ir sadalīti virknei pasākumu, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš, piemēram, pensiju indeksācijai paredzēts novirzīt papildus 166 miljonus eiro.

Līdz ar to fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritāro pasākumu īstenošanai 2020.gadā patlaban ir 130 miljoni eiro, tāpēc sagaidāmas politiskās diskusijas par to, kādiem pasākumiem sadalīt pieejamos līdzekļus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdes laikā, izskatot ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, aicināja ministrus nosaukt trīs svarīgākās savas jomas prioritātes, kurām nepieciešami papildus līdzekļi. Pēc Ministru kabineta sēdes aicināts komentēt, vai katra ministra nosauktām trīs prioritātēm būs garantēti līdzekļi, Kariņš atbildēja noraidoši, atzīstot, ka gala lēmumu pieņems koalīcija.

"Mums būs jālemj, uz kurām no visām prioritātēm likt uzsvarus. Valdības deklarācijā jau ir minēti lielie kopīgie mērķi - finanšu sistēmas sakārtošana, ekonomisko noziegumu tiesas izveide, administratīvi teritoriālā reforma, ar ko saistīta skolu tīkla sakārtošana un veselības aprūpes sistēmas reformas. Tomēr ir arī specifiskas vajadzības, par kurām būs jāvienojas. Patlaban ir skaidrs, ka visu finansēt nespējam," pauda Ministru prezidents, piebilstot, ka lemšana notiks labvēlīgā ekonomiskā situācijā, jo, lai kādai prioritātei piešķirtu papildus līdzekļus, tie nebūs jāatņem kādam citam pasākumam.

Vienlaikus finanšu ministrs atzina, ka 2020.gada pamatbudžeta bāzes izdevumi būs 7,1 miljards eiro, bet speciālā budžeta bāzes izdevumi būs 2,9 miljardi eiro.

No FM sagatavotā informatīvā ziņojuma par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados izriet, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro.

Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

Tāpat finansiāli ietilpīgs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums prioritārajiem pasākumiem - 2020.gadam tiek papildus prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021.gadam - 185,4 miljoni eiro un 2022.gadam - 218,8 miljoni eiro. Savukārt Satiksmes ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gadam prasa 123,2 miljonus eiro, 2021.gadam - 132,8 miljonus eiro un 2022.gadam - 154,8 miljonus eiro.

Tāpat FM informēja, ka ministriju iesniegtajos prioritārajos pasākumos ir pieprasītas papildu amata vietas. 2020.gadam ministrijas kopumā pieprasījušas 806 papildu amata vietas, 2021.gadam - 1067 amata vietas un 2022.gadam - 1149 amata vietas.

Iepriekš tika vēstīts, ka neatkarīgās institūcijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus vēlas 23,4 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.

Uz augšu