Ideāla izglītības sistēma ir - būt iejūtīgiem! (1)

Līdzās iestādes oficiālajam nosaukumam agrāk tā sarunvalodā dēvēta par Kapseļu ielu, bet tagad aizvien biežāk tiek lietots neformāls nosaukums - Kapseļu dārzs. Tas saistās ar cilvēku attieksmes maiņu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vietu un lomu sabiedrībā. Sabiedrība ir kā dārzs, kas plaukst un zeļ, ja par to rūpējas.

Rūpes un savstarpējais atbalsts ir sarunas centrā, pastaigājoties pa Kapseļu dārzu un domājot - ko nozīmē dzīve Latvijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo institūcijā jeb sarunvalodā - bērnunamā? Ko tas nozīmē viņu vecākiem, specializētajām skolām un vispārizglītojošām izglītības iestādēm?

- Mans sapnis ir tāds, ka visi bērni dzīvo ģimenē, - saka Ilze Dzene, kad tiek uzdots jautājums, kāda tad ir laba (pat ne ideāla) sistēma, uz ko virzīties.

- Šiem bērniem ir jādzīvo ģimenēs, savās mājās. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jābūt pie vecākiem. Tiem bērniem, kuriem vecāku nav, jānokļūst jaunās ģimenēs. Taču šādā modelī ģimenēm ir nepieciešams milzīgs atbalsts - ne tikai materiāls, bet arī sociāls, sabiedrisks. Tikai šādā sistēmā var realizēt bērna tiesības un iespējas, un arī mērķtiecīgi realizēt viņa nākotni.

Šeit būtiski norādīt, ka vecāki, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bieži jūtas vai faktiski nokļūst bezizejā un izvēlas ievietot atvasi bērnunamā - taču šādai situācijai nevajadzētu būt, ja ģimenei ir pilnvērtīgs atbalsts un tā soli pa solim tiek virzīta cauri bērna aprūpei.

- Ja bērnu institucionalizē, ar viņu darbojas sistemātiski un ir risks neieraudzīt viņa personību, tās foršās lietas, uz ko viņš ir spējīgs un kā viņš var īstenot sevi. Tikai ieraugot bērna personību, viņā var attīstīt stiprās puses, tā, lai, kad viņš sasniedz pilngadību, bērns var iekļauties sabiedrībā, pelnīt sev iztiku. Iespējams, ar asistenta palīdzību, bet būt pats pilnvērtīgi realizējies, - Ilze Dzene min līdzību ar sabiedrībām Ziemeļvalstīs, kur ģimenes atbalsta, lai tām būtu iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi kopā ar bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, savukārt sabiedrība ir aktīvi iekļaujoša.

- Ko tas nozīmē? To, ka esam aktīvi iejūtīgi. Aktīvi atbalstoši! - Ilze Dzene norāda, ka tas ir stāsts par sabiedrību un izglītības sistēmu kopumā, ne tikai par iekļaujošo izglītību. Vecāki nāk ar prasībām pret skolotājiem, skolotāji pret bērniem un vecākiem, sistēma pret visiem, visi pret sistēmu… Vecāku uzdevums ir palīdzēt skolotājam, skolotājam vecākiem - un tā rūpētiem citam par citu.

- Kaut vai elementāri pajautāt: “Nu, kā tev iet?” - saka Dzene, - vienlaikus pēdējos divos gados ir ārkārtīgi daudz mainījies. Cilvēki kļūst atvērtāki un ieinteresētāki, par ko liecina arī aizvien lielāka interese, piedaloties Kapseļu dārza atvērtajos pasākumos. Bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vieta ir atvērtā sabiedrībā, tāpēc arī institūcijām ir jāveras vaļā. Ja cilvēki kļūst atvērtāki, visi ir ieguvēji.

- Aizvien vairāk cilvēku nāk un jautā: “Kā mēs varam palīdzēt?” Jā, iespējams, viņi nevar būt uzņemošā ģimene bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, taču viņi var palīdzēt citos veidos, esot šeit klāt, stāstot tālāk par savu pozitīvo pieredzi sabiedrībā.

Sākot jaunu mācību gadu, Ilze Dzene novēl izturību:

- Pirmais mēnesis jaunā mācību gadā - tas ir murgs (smejas), gan vecākiem, gan skolām. Tas ir pārbaudījums iekļaušanas spējās ikvienam. Novēlu izturību pedagogiem, jo bērni nāk vēl brīvajā vasaras režīmā… Otrkārt - pacietību! Bērniem novēlu zinātkāri un drošu vidi. Lai bērnā tiktu ieraudzīta personība, viņam ir godīgs pašvērtējums un skaidrs skats uz nākotni.

Kā sākas pirmās dienas skolā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem? Kādas likuma izmaiņas būtu vajadzīgas? Kā arī par emocionālām pieredzēm pedagogu un vecāku darbā - pilnā video intervijā ar Ilzi Dzeni.

Kapseļu dārzs ir apmeklējams arī klātienē. Tuvākais pasākums jau 6.septembrī 17:00! Vairāk informācijas facebook.lv/kapseluiela

Savukārt pēc dažām dienām - pedagoga portretintervija: Sarmīte Sviķe - Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas direktore. Minētā skola ir vienīgā Latvijā, kas darbojas ieslodzījuma vietas teritorijā.

Kā arī, ja ir īpašs pedagogs, kuru iesaki intervijai, vai izglītības iestāde, kas pelnījusi, lai tās stāstu pavēsta Latvijas sabiedrībai, pozitīvas attīstības gultnei - raksti komentāros vai personīgo ziņu sociālajos tīklos.