Patlaban valdošās koalīcijas partiju apspriestā iespēja mediķu atalgojuma palielināšanai nākamā gada budžetā atvēlēt tikai 45 miljonus eiro solīto 120 miljonu eiro vietā valdības sociālajiem partneriem nav pieņemama, šodien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes žurnālistiem uzsvēra tās dalībnieki.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc sēdes informēja, ka koalīcijai iepriekš piedāvāti divi budžeta projekti, vienā variantā balstoties uz fiskālo telpu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Šajā budžeta projektā 25 miljoni eiro bijuši paredzēti neatkarīgajām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, bet 127 miljoni eiro - mediķu un pedagogu algām, sacīja Viņķele, kura šo projektu atbalstījusi. Tomēr šis projekts neesot guvis atbalstu pārējo valdību veidojošo partiju vidū.
Ministre sacīja, ka otrs budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma.
Viņķele šodien par aktuālajām diskusijām informēja valdības sociālos partnerus, kuri atbalstījuši Veselības ministrijas (VM) prioritātes un apņēmušies "skaidri un strikti" norādīt valdībai un koalīcijai kopumā, ka tām ir saistoši pašu pieņemtie lēmumi saistībā ar veselības aprūpes finansējumu. Pērn atbalstītie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpes budžets 2020.gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mediķu algām jāparedz papildu 120 miljoni eiro.
Uz jautājumu, vai mediķu atalgojuma palielināšanai trūkstošo finansējumu iespējams rast VM iekšienē, Viņķele apgalvoja, ka tas neesot iespējams. "Finansējums nav nekāds olis jūrmalā, kuru var netīšām atrast. Finansējums veselības aprūpei ir jau hroniski nepietiekams - nav iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību, kā arī gan privātajam, gan publiskajam pakalpojumu sniedzējam nevaram samaksāt pašizmaksu par pakalpojumiem. Kur tad to naudu tur var atrast?" retoriski vaicāja Viņķele.
Sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra, ka risinājums, kurā mediķu algām tiktu paredzēti tikai 45 miljoni eiro, valdības sociālajiem partneriem nav pieņemams.
"Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam. Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums - pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas," sacīja Keris.
Keris sacīja, ka ekonomika ir augoša, turklāt nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē. Keris atzina, ka kopējais pieejamā finansējuma apmērs nemainās, tomēr tā sadalījums atbilstoši prioritātēm mainās atbilstoši tam, vai likumi tiek ievēroti. "Mēs aicinām, veidojot budžeta projektu, ievērot tiesiskumu un starptautisko sadarbības partneru ieteikumus," uzsvēra arodbiedrības vadītājs.
Pēc viņa paustā, sociālie partneri patlaban sagaida, ka Ministru prezidents tuvākajā laikā sasauks NTSP sēdi, kā tas tika solīts iepriekšējā šīs padomes sēdē. Keris norādīja, ka sociālie partneri šajā sēdē plāno ziņot pat Veselības apakšpadomes lēmumu, turklāt arī tagad katra no iesaistītajām pusēm diskusijās par nākamā gada budžeta projektu aicināta rīkoties atbilstoši savai kompetencei.
Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pauda sašutumu par esošo situāciju, norādot, ka galvenie cietēji būs pacienti. "Mēs jau tagad iezīmējam vājos punktus, kādi būs, ja likuma prasības netiks pildītas. Piemēram, paredzam, ka Vidzemes reģionā noteikti pasliktināsies pakalpojumi, kuri saistīti ar mamogrāfiju un sieviešu izmeklēšanu," sacīja Kalējs.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) vadītājs Māris Rēvalds sacīja, ka neviena civilizēta valsts veselības aprūpei neatvēl mazāk kā 12% no vispārējās valdības izdevumiem, bet Latvija nekad pat pietuvojusies šim šim līmenim, šogad pārsniedzot vien 10%. Rēvalds uzskata, ka budžeta proporcijas Latvijā tradicionāli nav bijušas pareizas, un tas būtu jāmaina.
Kā ziņots, mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre.
Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. "Tur nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām," atzina Viņķele.
Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka VM finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts, tāpēc modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek apstiprināts.
Kā skaidroja politiķe, ministrija strādājusi pie tā, lai mērķēti virzītu atalgojuma pieaugumu nozarē, proti, kas būs specialitātes vai profili, kuros šis atalgojuma pielikums būs jānodrošina. Ministre gan teica, ka pagaidām nevēlas atklāt, par kurām specialitātēm vai profiliem varētu būt runa, bet par šo risinājumu paredzēts vienoties kopā ar nozari.
Viņķele uzskata, ka Saeima, atbalstot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ierakstot, ka 2020.gadā mediķu atalgojums jāpalielina par 20%, izturējās bezatbildīgi, jo tas, ka šāds finansējums nebūs pieejams esot bijis skaidrs jau balsojuma brīdī. "Budžeta neatņemama sastāvdaļa ir trīs gadu prognozes, kuras bija zināmas pagājušā gada vasarā," piebilda ministre. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā politiķiem vajadzētu stiprināt drosmi teikt arī nepatīkamo un nedot solījumus, kuri nav izpildāmi.
Kā iepriekš pauda ministre, nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro. Arī neoficiāli izskanējis, ka budžetā ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami apmēram 100 miljoni eiro.
Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
Vēl ziņots, ka pēc Eiropas Savienības kritērijiem "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro.
