Pētījums: Langstiņa ezerā sastopamas mikroplastmasas piesārņojumu daļiņas

FOTO: Lita Krone/LETA

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņa ezera nogulumos, informēja LHEI pārstāve Inta Dimante-Deimantoviča.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna.

Šā gada februārī LHEI sadarbībā ar Somijas un Polijas pētniekiem ievāca nogulumus vairākos Latvijas ezeros, tai skaitā Langstiņu ezerā, kas atrodas Garkalnes novadā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot cik lielā mērā un ar kāda veida mikroplastmasu ir piesārņoti Latvijas saldūdeņi. 

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas (līdz 5 mm izmērā), kas veidojas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm vai maisiņiem. Mikroplastmasas daļiņas var tikt pievienotas produktiem arī to ražošanas laikā, piemēram, kosmētikas līdzekļos kā abrazīvās daļiņas. Tāpat mikroplastmasas daļiņas atdalās no sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā. Mikroplastmasa saglabājas vidē ļoti ilgu laiku, nonākot gaisā, augsnē, ūdeņos.

Polietilēns, polipropilēns, poliesters un polistirēns ir sadzīvē plaši izmantoti un pieprasīti materiāli, īpaši kā iepakojuma materiāli. Lielai daļai no šiem materiāliem blīvums ir mazāks nekā ūdenim, līdz ar to, daļiņu nonākšana nogulumos, visdrīzāk ir skaidrojama ar blīvuma izmaiņām, apaugot ar alģēm un mikroorganismiem. Vai arī, tās apēdot, uz nogulumiem var transportēt ūdens dzīvnieki.

Mikroplastmasa ietekme uz vidi un organismiem joprojām tiek pētīta. Veids kā samazināt mikroplastmasas nonākšanu dabā ir plastmasas preču patēriņa samazināšana, ilgtspējīga izmantošana, atkritumu šķirošana un pārstrāde. 

LHEI pašlaik realizē vairākus mikroplastmasas pētniecības projektus gan jūrā, gan saldūdeņos, šis pētījums ir veikts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projekta atbalstu pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai.

Uz augšu