Znotiņa: No ekonomiskajiem noziegumiem mēs kā tauta negūstam nekādu labumu

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijā uzlabojas izpratne par naudas atmazgāšanu un to, ka tādēļ mūsu sabiedrība ir nabadzīgāka, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, uzsverot, ka no ekonomiskajiem noziegumiem mēs kā tauta negūstam nekādu labumu.

Viņa gan atzina, ka ne visās jomās izpratne ir uzlabojusies vienādi, taču kopumā tā ir daudz labāka nekā kādreiz. “Ja sākumā, kad es tikos ar tiesnešiem, attieksme bija rezervēta un izpratne par naudas atmazgāšanu ļoti vienkāršota, tad tagad tas ir mainījies. Diemžēl mēs runājam par ļoti liela apmēra noziedzību,” uzsvēra Znotiņa.

Viņa arī norādīja, ka neviens negatavojas ķert vienkāršos pilsoņus, kuri kaut kur norēķinās ar skaidru naudu, jo fokuss ir uz liela apmēra noziedzīgiem darījumiem.

“Es negribu apvainot nevienu turīgu cilvēku, kurš savu bagātību ir nopelnījis ar godīgu darbu. Bet diemžēl mēs apkārt redzam diezgan daudz neizskaidrojamas turības piemērus un sabiedrība līdz šim pret to ir bijusi pietiekami iecietīga. Es gribu teikt, ka tie trauksmes zvani, kuri ir zvanīti ilgāk nekā gadu, kaut kur ir nostrādājuši. Cilvēki sāk saprast, ja kāds ir turīgs bez skaidra un leģitīma iemesla, tas nozīmē, ka citi sabiedrības locekļi kļūst mazāk turīgi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums trūkst naudas medicīnas aprūpei, kādēļ pensionāriem ir mazas pensijas utt. Šāda vispārēja izpratne sāk veidoties,” viņa norādīja, piebilstot, ka Finanšu izlūkošanas dienests oktobrī arī rīkos īpašas dienas, kuru laikā pēc iespējas plašāku sabiedrību centīsimies informēt un vienkāršā veidā stāstīt, kādēļ nedrīkst toleranti izturēties pret ekonomisko noziedzību.

Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām mēdz saskarties ar mītiem, ka lielie naudas apjomi, kuri savulaik gāja cauri Latvijas bankām no Krievijas, deva labumu Latvijas ekonomikai.

“Diemžēl joprojām dažiem cilvēkiem un pat cilvēku grupām piemīt šī domāšana. Mēs neguvām labumu! Kurš ar skaitļiem var pamatot, ka banku sistēma, kurā nauda ieskrēja un aizskrēja, mūsu valstij deva kādu papildu vērtību? Vai mēs redzam, ka tādēļ ir salabots kāds tilts, ka tādēļ ir uzlabojusies veselības aprūpe? Nē, nekā tāda nav. Tieši pretēji – šī situācija padarīja mūs vājus un atkarīgus no citu manipulācijām,” uzsvēra Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Uz augšu