Žurnāls: "ABLV Bank" aizdomas par miljardu iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu

"ABLV Bank" līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms "ABLV Bank" pārsniedz vienu miljardu eiro, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir". 

To žurnālam apstiprinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Kopš pērn pavasarī tika aizvērta "ABLV Bank", Valsts policijai darba ir daudz. Informācija, kas skar šo banku, tās klientus un darbiniekus, tiek analizēta ciešā sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu. "Tā mums ir prioritāte numur viens," žurnālam atzina Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska. Viņa vadītā struktūrvienība šobrīd izmeklē astoņus ar "ABLV Bank" saistītus kriminālprocesus, taču ļoti iespējams, ka tas nebūs viss. Izveidotas vairākas izmeklēšanas grupas, un šovasar pat iedibināta jauna sadarbības forma - reizi pāris nedēļās sanāk pārstāvji no policijas, prokuratūras un Finanšu izlūkošanas dienesta, lai klātienē apspriestu padarīto un tālākos plānus. Reāli šā darba rezultāti vēl gaidāmi. Neko sīkāk Bauska nekomentēja, bet solīja, ka "izdarīsim to, kas ir mūsu spēkos, un vēl mazliet". Naudas izmaksa "ABLV Bank" klientiem joprojām nav sākusies, jo vispirms jāpārbauda tās izcelsme, bet atbildīgās iestādes ilgstoši cīkstējās par šīs pārbaudes metodoloģiju, norāda žurnāls.

Šobrīd Finanšu izlūkošanas dienests jau ir iesaldējis nepilnus simts miljonus "ABLV Bank" naudas, taču dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neizslēdz, ka darba procesā summa var ievērojami pieaugt. "Tas var būt lielāks skaitlis, vairāki simti miljonu," atzina Znotiņa. "Ir" zināmo neoficiālo informāciju par miljardu viņa atsakās komentēt, kā arī atklāt jebkādu informāciju saistībā ar šo procesu.

Tagad apkopojot informāciju par "ABLV Bank" esošās naudas īpašnieku patiesajiem labuma guvējiem, savstarpējām saiknēm un vēsturiskiem darījumiem, tiesībsargu uzmanību piesaistījuši vairāki desmiti uzņēmumu grupu, kuru darījumos saskatāmas naudas atmazgāšanas pazīmes.

Otrs izmeklēšanas virziens ir pašas bankas loma iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumos, raksta "Ir". Tiesībsargu redzeslokā saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanas pakalpojumu sniegšanu nonākusi agrākā "ABLV Bank" meitaskompānija, kas darbojās grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā, raksta "Ir".

Informāciju par vairāk nekā miljardu lielo iespējami noziedzīgo naudas līdzekļu apjomu žurnāls lūdza komentēt arī "ABLV Bank" likvidatoriem.

""ABLV Bank" likvidācijas procesā gandrīz visi kreditori tika klasificēti kā augsta riska klienti. Tas noteikts, lai veiktu rūpīgas un padziļinātas pārbaudes par visiem kreditoriem, un neatkarīgās pārbaudes turpinās. žurnālam norādīja Ringolds Balodis. 

Uz jautājumu par "ABLV Bank" bijušā meitasuzņēmuma nonākšanu tiesībsargu redzeslokā atbilde bija īsa - laikā, kad likvidatori sāka darbu, bankai šāds meitasuzņēmums vairs neesot piederējis. "Attiecībā uz vēsturiskajiem periodiem likvidatori turpinās sniegt visu tiesībaizsardzības iestāžu pieprasīto informāciju likumā noteiktajā kārtībā," norādīja Balodis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka izveidota 25 valstu darba grupa, lai analizētu likvidējamās "ABLV Bank" dalību iespējamās naudas atmazgāšanas shēmās.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa intervijā aģentūrai LETA atzina, ka "ABLV Bank" kreditoru sarakstu pārbaude norit ļoti veiksmīgi. 

"Mēs esam saņēmuši visus vēsturiskos datus un strādājam, lai, kamēr vēl nav sākušās reālās naudas izmaksas, izvērtētu esošo klientu sasaisti ar vēsturiskajiem klientiem, vēsturiskajiem darījumiem, kā arī proaktīvi strādājam, lai jau tagad aizturētu naudas summas, ja redzam, ka to izcelsme nav legāla. Papildus ļoti uzmanīgi vērtējam bankas darbinieku vai citu saistīto personu iesaisti dažādu prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, veikšanā," teica Znotiņa.

Viņa arī atzina, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir konstatējis "ABLV Bank" nelegālas naudas apriti. "Mēs par šiem iesaldētajiem naudas resursiem sūtām ziņojumu policijai. Policija lemj, vai ir ierosināms kriminālprocess un nauda arestējama. Ja policija pamatu kriminālprocesam neredz, tad nauda tiek atbrīvota. Lielākoties mūsu lēmumi tiek atzīti par pamatotiem un nauda arestēta. Tālāk notiek izmeklēšana un noteiktā procesa stadijā tiek lemts, vai šī nauda ir konfiscējama. Mūsu likumi pieļauj gan to, ka nauda tiek konfiscēta, ja tiesa personu atzīst par vainīgu, gan to, ka naudu var konfiscēt tikai ar pamatojumu, ka tie ir nelegāli iegūti līdzekļi. Ja izdodas piedziņa, tad šie līdzekļi nonāk valsts budžetā," skaidroja Znotiņa.

LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, tās advokāti ASV aicināja "FinCEN" publicēto paziņojumu atsaukt.

Uz augšu