"Katrs sirdspuksts sāp." Uz ASV-Meksikas robežas no vecākiem nošķirtie bērni ir emocionāli traumēti

FOTO: EPA/Scanpix

Apmēram septiņus vai astoņus gadus vecs zēns pagājušogad uz ASV-Meksikas robežas tika šķirts no tēva. Viņš kļūdaini ticēja, ka viņa tēvs ir nogalināts. Un domāja, ka viņš būs nākamais.

Citi bērni domāja, ka vecāki ir viņus pametuši. Dažiem no viņiem emocionālās traumas izpaudās fizisku simptomu veidolā. Šādi gadījumi, kas radušies ASV prezidenta Donalda Trampa "nulles tolerances" politikas rezultātā, aprakstīti ASV Veselības aprūpes un humāno pakalpojumu departamenta ģenerālinspektora biroja ziņojumā.

"Dzirdam daudz "man sāp krūtīs", lai arī [fiziski] viss ir kārtībā," izmeklētājiem pastāstīja viens no mediķiem. Bērni sūdzējušies par to, ka "katrs sirdspuksts sāp" un "es nejūtu savu sirdi", vēsta aģentūra AP.

Pērn "nulles tolerances" politikas ietvaros uz robežas no vecākiem nošķirtie migrantu bērni uzrāda augstākus baiļu un pamestības sajūtas rādītājus, kā arī lielāku skaitu posttraumatiskā stresa sindroma simptomu nekā tie bērni, kuri palika kopā ar vecākiem, teikts trešdien publicētajā ziņojumā.

Jāņem vērā, ka daudziem no viņiem spēcīgi pārdzīvojumi bijuši arī dzimtenē un ceļā uz ASV.

FOTO: AP/Scanpix

Ziņojumā aprakstīts arī haotiskais atkalsatikšanās process, kas visdrīzāk radīja jaunus negatīvus pārdzīvojumus. Pēc atšķirtības perioda satiekot vecākus, daži bērni neremdināmi raudāja, citi bija dusmīgi un apjukuši.

"Pārējie bērni izrādīja bailes vai vainas sajūtu. Viņi bažījās par savu vecāku labklājību," teikts ziņojumā.

Puikam, kurš domāja, ka viņa tēvs ir nogalināts, "beigu beigās bija nepieciešama ārkārtas psihiatriskā palīdzība".

Trauma uz visu mūžu

Bērnu psihiatrs Gilberts Klimans pēc "nulles tolerances" politikas stāšanās spēkā uz robežas izveidotajās nometnēs iztaujāja vairākus desmitus migrantu bērnu. Sarunā ar aģentūru AP viņš norādīja - nonākot atpakaļ vecāku aprūpē, bērnu dzīves turpināsies, taču viņi, visticamāk, šai traumai netiks pāri nekad.

Bērnībā viņi piedzīvo murgus, atšķirtības izraisītu trauksmainību un grūtības koncentrēties, taču pieaugušā vecumā viņiem būs augstāks fizisku un psiholoģisku problēmu risks - sākot ar depresiju un beidzot ar vēzi.

Klimans prognozē, ka svešā valstī uz laiku no vecākiem nošķirto bērnu vidū attīstīsies "fizisku, psihosomatisku veselības problēmu epidēmija, kas dārgi izmaksās gan sabiedrībai, gan arī pašam bērnam, kad viņš būs pieaudzis". 

"Es to saucu par plašu, cietsirdīgu eksperimentu uz bērnu rēķina," viņš norāda.

FOTO: AP/Scanpix

ASV Veselības aprūpes un humāno pakalpojumu departamenta ģenerālinspektora biroja ziņojums balstīts uz intervijām ar apmēram 100 psihiatriem un citiem garīgās veselības speciālistiem, kuri regulāri kontaktējās ar migrantu bērniem.

Atsevišķā uzraugošās iestādes ziņojumā norādīts, ka tūkstošiem profesionāļu tika pielaisti pie migrantu bērniem, neizejot nepieciešamās pirkstu nospiedumu un personības pārbaudes.

Ziņojumi attiecas uz periodu, kurā no vecākiem tika nošķirti vismaz 2500 migrantu bērnu. Bērnus izmitināja nometnēs uz ASV-Meksikas robežas, kamēr viņu vecākus aizveda uz federālo tiesu un sāka pret viņiem kriminālprocesu.  

Ja bērni bija vieni ilgāk par trim diennaktīm, viņus nodeva Veselības aprūpes un humāno pakalpojumu departamentam un ievietoja nometnēs, kurās pirms tam mitinājās vienatnē nelegāli robežu šķērsojušie bērni. Līdz ar to telpas bija piemērotas pusaudžiem, taču "nulles tolerances" politikas laikā nošķirti tika arī pavisam mazi bērni.

Migrantu bērni palika ASV valdības sponsorētajās nometnēs, līdz viņi varēja atgriezties pie vecāka vai kāda cita tuva radinieka.

FOTO: AP/Scanpix

Ģenerālinspektora ziņojumā norādīts: jo ilgāku laiku bērni pavadīja nometnēs, jo negatīvāku iespaidu tas atstāja uz viņu garīgo veselību.

Ziņojumā atrodami ieteikumi samazināt nometnēs pavadīto laiku un ieviest labāku garīgās veselības aprūpi, kā arī noalgot vairāk speciālistu. Atbildīgās iestādes jau sākušas ieviest uzskaitītos ieteikumus.

Departamenta asistente Linna Džonsone norādīja, ka situāciju pasliktinājuši tādi "nozīmīgi faktori" kā nepilngadīgo migrantu pieplūdums, bilingvālu speciālistu trūkums un negatīvs sabiedrības viedoklis un atspoguļojums medijos, kuri kavējuši palīdzības programmas attīstību.

Kad federālā tiesa nolēma, ka bērniem jābūt kopā ar vecākiem, nepārtraukti mainījās vadlīnijas par to, kādā veidā tas izdarāms. Vienā gadījumā meitenīte no nometnes Floridā tika pārvesta uz Teksasu, lai varētu būt kopā ar savu tēvu. Viņa vairākas reizes tika sūtīta uz aizturēšanas centru, bet satikšanās beigu beigās tā arī netika atļauta. Viņa satriekta atgriezās Floridā, tā arī nesatikusi tēvu.

Izmeklētāji ievāca materiālus 2018.gada augustā un septembrī, kad nometnēs bija gandrīz 9000 bērnu. 85% no tiem bija vecumā no 13 līdz 17 gadiem, 13% bija sešus līdz 12 gadus veci, atlikušie divi procenti vēl nebija sasnieguši sešu gadu vecumu.

Ģenerālinspektora ziņojumā norādīts, ka nometnēs trūka kvalificētu darbinieku, tāpēc daļa bērnu nesaņēma nepieciešamo palīdzību. Vissmagākos simptomus - sava ķermeņa kropļošanu, pašnāvniecisku uzvedību vai pat pašnāvības mēģinājumus - izrādījušie bērni laikus netika pārvietoti uz piemērotām telpām.

Bērniem nometnēs nācās pavadīt līdz pat 93 dienām.

"Nulles tolerances" politika, kas ietvēra migrantu bērnu nošķiršanu no vecākiem, bija spēkā no 2018.gada aprīļa līdz jūnijam. Taču vēlākās valdības iestāžu veiktās izmeklēšanās norādīts, ka šāda politika mazākos apmēros sākās jau apmēram gadu, pirms tā tika oficiāli izziņota, un turpinājās arī pēc tam, šā gada februārī ziņoja "USA Today".

Uz augšu