Filma ir tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes personisks stāsts par viņas tēvu Imantu Lešinski, kurš bija pazīstams gan PSRS, gan ASV politiskajā sistēmā un kura pārbēgšana uz ASV 1978. gadā kļuva par skandalozu starptautisko notikumu. Imants Lešinskis bija dubultaģents, kurš dzīvoja un darbojās, mainot identitātes; pēc tam, kad viņš bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš mira nenoskaidrotos apstākļos.

Filma ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu ierakstos. Tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.

Filmas reklāmas rullītis.

"Spiegs, kurš mans tēvs" treileris from Mistrus Media on Vimeo.

“Filma ir lielisks un godīgs aukstā kara dokuments – stāsts, kuru izstāsta otrā plāna varonis, šajā gadījumā jauniete, kas iemesta lielos vēsturiskos notikumos un kura pārsteidzošā veidā tos arī spēj izskaidrot,“

tā par filmu raksta ASV ziņu portāla BuzzFeed galvenais redaktors Bens Smits.

“Spiegi ir reāla parādība. Viņu darbs ir izspiegot citas valstis. Spiegi ir arī gluži reāli cilvēki ar īstām ģimenēm. Viņiem ir bērni. Filma “Spiegs, kurš mans tēvs” ir meistarīgs ieskats pasaulē, kam nekad nepievēršas kino, kura uzmanības centrā ir spožuma auras apvītais fiktīvais spiegs - vienmēr šarmanti elegants, vienmēr vīrietis bez bērniem, ‒ proti, tajā, ar ko nodarbojas īsti spiegi, un iespaidā, ko šis darbs atstāj uz viņu bērniem. Filma atsedz aso kontrastu starp mūsu klišejisko kino iespaidā tapušo priekšstatu par spiegu dzīvi un padomju spiega drūmo un brutālo karjeru ‒ realitāti, ko uzskatāmi parādījuši arī pēdējā laika notikumi, tādi kā padomju izlūkdienesta neveiksmīgais mēģinājums noindēt krievu spiegu Sergeju Skripaļu un viņa meitu. Filmā “Spiegs, kurš mans tēvs” Kilmi un Grūbe, izmantojot dokumentālus kadrus, inscenētas ainas un Ievas Lešinskas stāstījumu, parāda dzīves pusi, ko spēj iztēloties tikai retais no mums,“ stāsta Tomass Henriks Ilvess, bijušais Igaunijas prezidents un filmas varones kolēģis radio “Brīvā Eiropa”.

Jau no šīs nedēļas filmu būs iespējams skatīties Rīgā, Talsos, Madonā, Cēsīs, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā, Jēkabpilī un citviet. 9. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” skatītājiem pēc filmas būs iespēja tikties ar filmas varoni, tulkotāju un literāti Ievu Lešinsku-Geiberi un vienu no filmas režisoriem Gintu Grūbi.

Režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmī (Jaak Kilmi) un Gints Grūbe, operators ir Aigars Sērmukšs, montāžas režisors – Armands Začs, komponisti – Janeks Murds (Janek Murd) un Jans Trojans (Jan Trojan), skaņu režisors – Lukass Ujciks (Lukas Ujcik). Filma veidota filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju Kick Films, Čehijas kompāniju 8 Head Productions un Igaunijas kompāniju Pimik.

Foto: Ieskats filmā “Spiegs, kurš mans tēvs”,