Saeima šodien izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva Ministru kabineta atbalstītos grozījumus likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kuros paredzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju amatā apstiprināt uz septiņiem gadiem līdzšinējo piecu gadu vietā.
Ekonomikas ministrija (EM) likuma grozījumus izstrādājusi, lai ieviestu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī nodrošinātu SPRK pilnvaru un regulatora lēmējinstitūcijas pilnvaru termiņa organizācijas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
OECD 2016.gadā veica SPRK kā regulatīvas iestādes funkciju, procesu un prakses analīzi un sagatavoja ziņojumu, kas ietvēra vairākas rekomendācijas regulatora turpmākās darbības uzlabošanai. Saskaņā ar OECD rekomendācijām, SPRK padomes locekļu pilnvaru termiņiem nebūtu jāsākas un jābeidzas vienlaicīgi, bet gan būtu ieviešams to rotācijas princips, kas paredz, ka gada ietvaros pilnvaru termiņš beidzas tikai vienam padomes loceklim, tādā veidā nodrošinot padomes darba nepārtrauktību un stabilitāti.
Spēkā esošais likums paredz, ka patlaban SPRK priekšsēdētāju un četrus padomes locekļus Saeima ieceļ uz pieciem gadiem. Tāpat līdzšinējā prakse rāda, ka visiem SPRK padomes locekļiem pilnvaru termiņš beidzas viena kalendārā gada ietvaros.
Tāpēc EM rosināja veikt likuma grozījumus, paredzot no 2021.gada SPRK priekšsēdētāju ieceltu amatā uz septiņiem gadiem, divus padomes locekļus - uz sešiem gadiem, bet divus padomes locekļus - uz pieciem gadiem.
Tāpat ar likuma grozījumiem rosināts izveidot SPRK konsultatīvo padomi, kas būtu regulatora izveidota konsultatīva institūcija ar mērķi veicināt sadarbību un informācijas un viedokļu apmaiņu starp regulatoru, citām uzraudzības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām sabiedrības interešu pārstāvēšanai regulējamās nozarēs. Konsultatīvās padomes lēmumiem būs ieteikuma raksturs.
Paredzams, ka SPRK konsultatīvajā padomē darbotos pārstāvji no EM, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un, ja nepieciešams, citām iestādēm, kā arī patērētāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību un sociālo partneru intereses pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem.
