Valdība cer piektdien vienoties par prioritātēm, kurām nākamā gada budžetā piešķirt papildu līdzekļus

Levits žurnālistiem atzina, ka puses šodien pārrunāja ar 2020.gada budžeta veidošanu saistītus jautājumus. Valsts prezidenta vērtējumā, process norit sarežģīti, tomēr iznākums prognozējams labs.

Savukārt Kariņš klāstīja, ka viņa vadītā valdība spriež par budžetu nākamajiem trim gadiem, lai ministri apzinātos darāmos darbus un nākotnē nebūtu negatīvu pārsteigumu.

"Šonedēļ notikušajā valdības sēdē secinājām, ka ministriju papildu budžeta pieprasījumos ir daudz leģitīmu vajadzību, piemēram, veselības, izglītības, drošības u.c. jomās, tomēr visas vajadzības nevarēs pilnībā apmierināt," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents pauda cerību, ka valdība rīt ārkārtas sēdē spēs vienoties par prioritātēm, kurām novirzīt papildus pieejamo finansējumu.

Vienlaikus Levits pauda gandarījumu, ka viņš sarunā ar premjeru guvis pārliecību par valdības pausto atbalstu 2020.gada budžetā rast nepieciešamos līdzekļus sabiedrisko mediju stiprināšanai.

Valdības ārkārtas sēde notiks rīt, 6.septembrī, plkst.12.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, tomēr patlaban šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami 130 miljoni eiro.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildu līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā.

Pēc Reira teiktā, no šiem līdzekļiem 500 miljoni eiro jau ir sadalīti virknei pasākumu, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš, piemēram, pensiju indeksācijai paredzēts novirzīt papildus 166 miljonus eiro. 

Līdz ar to fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritāro pasākumu īstenošanai 2020.gadā patlaban ir 130 miljoni eiro, tāpēc sagaidāmas politiskās diskusijas par to, kādiem pasākumiem sadalīt pieejamos līdzekļus.