LIZDA pieprasa IZM koriģēt ieceres par darba vidē balstītas skolotāju studiju programmas īstenošanu

LIZDA ir sagatavojusi atzinumu, kurā viņi pauž neizpratni par to, ka tik nozīmīga projekta pasākumu lielākā daļa tiek deleģēta tikai vienai nevalstiskā sektora organizācijai - nodibinājumam "Iespējamā misija", nevis pedagoģijas jomā vadošākajai augstākajai izglītības iestādei - Latvijas Universitātei (LU).

Tāpat arodbiedrība iebilst pret to, ka mentoru atlīdzībai tiek plānots pašvaldību finansējums, un to, ka ar 2022./2023. akadēmisko gadu studiju programmas realizācija būtu jāfinansē no valsts budžeta, jo vispirms esot jāizvērtē šā projekta rezultāti, kā arī sākotnēji jānodrošina spēkā esošu likumu izpilde, proti, pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu.

Arodbiedrība uzstāj, lai tiktu iekļauta iekļauta korekta informācija par pedagogu algu apmēru, atjaunotu datus par pedagogu vakancēm un iekļautu darba devējus šajā projektā kā sadarbības partnerus.

Pēc LIZDA pieejamās informācijas, viengadīgās, darba vidē balstītas studiju programmas kopējās izmaksas plānotas 2,95 miljonu eiro apmērā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka šis projekts ticis gaidīts "kā lielisks profesionālā atbalsta mehānisms pedagogiem, kā vakanču problēmas risinājums, kā apliecinājums lielāka finansējuma nepieciešamībā jauno speciālistu profesionālākā sagatavošanā, bet šīs idejas realizācija ir ļoti kritiski vērtējama".

"Svarīgi šādu projektu realizēt profesionāli, nedublēt funkcijas, nodrošināt taisnīguma un sadarbības principus, nevis pieļaut kādas lobētas organizācijas varas uzurpēšanu un pretendēšanu uz lielu finansējumu. Projekts faktiski un praktiski jārealizē LU, sadarbībā ar darba devējiem, "Iespējamo misiju" un citiem partneriem," uzsvēra Vanaga.

LIZDA savā atzinumā lūdz informatīvā ziņojuma autorus un IZM argumentēt pasākumu sadales principus starp sadarbības partneriem un to izvēli, kā arī papildināt un precizēt informatīvo ziņojumu ar vairākiem punktiem.

Kā ziņots, IZM plāno īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām. Tā paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Ministrija kā labāko risinājumu ietikusi rast minēto finansējumu no trim avotiem. 500 000 eiro būtu valsts budžeta finansējums, 110 000 eiro - pašvaldību finansējums, bet 2 317 719 eiro - Eiropas Sociālā fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums, ko novirzītu no diviem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķiem.

Attiecīgi šim gadam būtu nepieciešami papildu 242 282 eiro, 2020.gadam - 819 001 eiro, 2021.gadam - 1 249 989 eiro, bet 2022.gadam - 638 505 eiro.

Ministrija skaidroja, ka jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.

Studiju programmā kopumā visās augstskolās katru gadu plānots uzņemt 100 studējošos, norādīja IZM. Līdz 2021.gadam plānots izstrādāt un aprobēt skolotāju pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku.

Kā vēstīts, paredzēts, ka viengadīgās skolas projekts sastāvēs no vasaras skolas un līdztekus studijām šāds speciālists uzreiz sāks strādāt skolā - četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

Attiecībā uz esošajām pedagogu izglītības programmām, notiks pārstrukturēšana, iepriekš sacīja šī projekta izstrādātājs Jānis Erts. Jaunā pieeja paredz saglabāt četru gadu izglītības programmu, bet divu gadu programmu aizstāt ar vienu gadu ilgu kvalifikācijas programmu. To turpinātu īstenot Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils augstskola, bet programma visās iestādēs būtu viena.

Šobrīd par pedagogu Latvijā var kļūt, studējot četrus gadus bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.