Putins apgalvoja, ka nesenā telefonsarunā esot Trampam piedāvājis iegādāties ar kodolgalviņu aprīkojamo virsskaņas raķeti, ko izstrādā Maskava.
Saskaņā ar Putina atstāstu, Tramps esot noraidījis piedāvājumu un atbildējis, ka Vašingtona pati tādu būvējot.
Ļoti iespējams, ka abu valstu līderi blefoja.
Uzstājoties Austrumu ekonomikas forumā, Putins apgalvoja, ka Maskava esot aicinājusi ASV mazināt bruņošanās sacensību, taču Vašingtona uz šo aicinājumu tā arī neesot atbildējusi.
Viņš pauda bažas par ASV plāniem izvietot raķetes Japānā un Dienvidkorejā.
INF 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem. Tas samazināja iespēju, ka Aukstā kara sāncenses varētu viena pret otru vērst strauju kodoluzbrukumu.
ASV apsūdzējusi Krieviju līguma pārkāpšanā, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. Vašingtona pagājušomēnes formāli izstājās no līguma.
Pagājušajā mēnesī ASV izmēģināja konvencionāli konfigurētu spārnoto raķeti, un tā sasniedza mērķi vairāk nekā 500 kilometru attālumā. INF ietvaros šāds izmēģinājums būtu aizliegts, norāda "Reuters".
Kādi ir Krievijas plāni pēc līguma izjukšanas? "Protams, mēs ražosim šādas raķetes," norādīja Putins. Taču viņš atkārtoja solījumu šādus ieročus neizvietot, kamēr to pirmās nebūs izdarījušas Savienotās Valstis.
Putins arī pauda bažas, ka bruņošanās sacensība varētu izplesties ārpus mūsu planētas robežām. Viņš pieļāva, ka Vašingtona varētu izstrādāt jauna veida kosmosa ieroci.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2019/09/06/12534770t1hd19c.jpg)