Druviete: Nedrīkstam atsijāt topošos studentus ar zemiem eksāmenu rezultātiem iespējamu jaunības kļūdu vai neuzmanības dēļ (3)

"Briedums cilvēkam attīstās arī pēc vidusskolas un vai tiešām būtu jāaizliedz iespēja cilvēkam attīstīties pēc vidusskolas beigšanas ar likumu nosakot, ka, ja nav paveicies centralizētajos eksāmenos viņam nav iespējas iegūt augstāko izglītību? Tas būtu pārāk radikāli," pauda prorektore.

Kā ziņots, Valsts izglītības satura centrs (VISC) rosina augstskolas neuzņemt reflektantus ar zemiem centralizēto eksāmenu vērtējumiem. Vaicāta, vai LU atbalstītu šādu ieceri prorektore sacīja, ka šāds jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un uzņemšanas nosacījumiem jābūt vienotiem vismaz valsts finansētās augstskolās.

"Zinām, ka svarīgi, lai valstī pastāv inteliģence un cilvēki ar augstāko izglītību, jo tas nosaka valsts attīstību," pauda prorektore. Viņasprāt, būtisks studentu skaita samazinājums domājot tikai par kvalitāti nevis kvantitāti "nebūtu absolutizējams".

Viņa uzsvēra, ka vairāk jāstrādā ar skolēniem vidusskolas posmā. Jaunie izglītības standarti, specializācijas un aizvien plašāka augstskolu iesaiste skolu mācību procesā veicina to, lai studentu zināšanas būtu dziļākas un plašākas, stāstīja Druviete.

"Noteikti jāņem vērā visi šie aspekti un nevajadzētu politikas veidotājiem pieņemt pārsteidzīgu lēmumu, jo tas var ietekmēt valsts attīstību," skaidroja prorektore.

Arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) pašlaik neuzskata par vajadzīgu mainīt studentu uzņemšanas kritērijus, tomēr pauda, ka valstī kopumā būtu jāaktualizē centralizēto eksāmenu zemo rādītāju jautājums, aģentūrai LETA sacīja universitātes mediju attiecību vadītāja Ieva Nora Gediņa.

Viņa uzsvēra, ka jauno studentu uzņemšana Latvijas augstskolās patlaban balstās uz centralizēto eksāmenu rādītājiem, taču RSU pieredze rāda, ka skolēni ir labi sagatavoti.

Viņasprāt, zemo skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos būtu jāvērtē Izglītības un zinātnes ministrijai, proti, kur ir problēmas cēloņi un tie jārisina, bet vajadzību mainīt augstskolās uzņemšanas kritērijus RSU nesaskata.

Kā vēstīts, VISC rosina augstskolas neuzņemt reflektantus, kuri uzrādījuši zemus rezultātus centralizētajos eksāmenos, jo eksāmenu rezultātus tieši un netieši ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem ir saistāms ar to, ka visi izglītojamie kārto vienu eksāmenu, bet mācās pēc dažādām programmām, ar atšķirīgu mācību stundu skaitu. Šo problēmu plānots risināt, jaunā mācību satura kontekstā izstrādājot divu līmeņu eksāmenus.

VISC ieskatā rezultātus ietekmē arī tas, ka centrs katru gadu eksāmenos pakāpeniski samazina reproducējošo uzdevumu skaitu, nomaina kāda uzdevumu veidu, saglabājot pārbaudāmo prasmi, kā arī vairāk iekļauj "nestandarta" uzdevumus un uzdevumus ar praktisku ievirzi.

Tāpat centra ieskatā zemie eksāmenu rezultāti atsevišķos mācību priekšmetos liecina arī par kritušos skolēnu motivāciju iegūt augstus rezultātu, jo augstskolas uzņem gandrīz visus vidusskolas absolventus (tikai dažās programmās ir konkurss).

LETA jau ziņoja, ka skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo desmit gadu laikā - 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.

Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni 2014.gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais pēdējos desmit gados.

Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015.gadā - 65,6%.

Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.

Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot 2013.gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.