LTRK: Latvijas ekonomiskā izaugsme nav tik strauja, lai palielinātu minimālo algu līdz 500 eiro (2)

Viņš norādīja, ka iecere no 2021.gada palielināt minimālo algu līdz 500 eiro pozitīvi ietekmētu valsts ekonomiku tādā ziņā, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk līdzekļu, ko tērēt dažādiem pakalpojumiem un precēm, taču, īstenojot šādu soli, svarīgs ir jautājums, kā kompensēt iztrūkumu valsts budžetā.

"Neizklausās slikti palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, bet jāvērtē, no kurienes šos resursus ņemt. Minimālās algas celšanu jāskata tikai kontekstā ar neapliekamā minimuma celšanu. Jāsaprot, kas ir tas resurss, no kurienes šos līdzekļus ņemt. Īstermiņā tās var būt iekšējās rezerves, bet ilgtermiņā ir jādara viss, lai augtu ekonomika, attīstītos tautsaimniecība un kāptu eksports. Ja augsim straujāk, kļūsim produktīvāki un veiksmīgāki, par to var runāt. (..) Taču pašlaik šī nauda vēl nav nopelnīta," sacīja Rostovskis.

LTRK ieskatā tuvākajā laikā ir jāsaglabā nodokļu stabilitāte Latvijā, ko valdība iepriekš solījusi uzņēmējiem. Vienīgi pēc nodokļu politikas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību un valsts ekonomiku analīzes var lemt par iespējamām nodokļu korekcijām nākotnē, ja tādas būs nepieciešams, rezumēja LTRK prezidents.

Ja ziņots, ka minimālo algu līdz 500 eiro varētu palielināt sākot no 2021.gada, bet jau ar nākamo gadu plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu, teikts Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam, par ko šodien lems Ministru kabinets.

Patlaban Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro. Lai uzlabotu konkurētspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, Latvijā plāno minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 500 eiro ar 2021.gadu.

Ziņojumā uzsvērts, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir viens no būtiskiem stimuliem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. 

"Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus minimālās algas palielinājums mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus," pauda ministrijā.

Tāpat valdība lems par diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Finanšu ministrijā atzina, ka patlaban noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro jeb 250 eiro mēnesī, ko piemēro taksācijas gada ar IIN apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro jeb 440 eiro mēnesī. 

"Vērtējot IIN dinamiku, vērojamas pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā. Nodarbināto skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,4%, savukārt vidējā bruto alga pieaugusi par 7,7%. Algu grupu struktūrā pozitīvas izmaiņas zemāko algu kategorijās - darba ņēmēju īpatsvars tajās samazinās, savukārt augstākajās - pieaug. IIN ieņēmumu septiņu mēnešu plāns izpildīts par 107,2%, turpinoties iepriekšējā gada tendencei - ieņēmumi no darba algas joprojām ir labāki, nekā iepriekš plānots," skaidroja FM.

Ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un, lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, ir priekšlikums paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. 

Tādējādi 2020.gadā un turpmāk maksimālais diferencētais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī.