Vladova maldina par piemērotāko laiku otrās valodas apguvei
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.

Lai risinātu vietu trūkumu bērnudārzos ar latviešu mācību valodu, Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcija aicina visos bērnudārzos ieviest programmas valsts valodā. RD priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (Saskaņa) priekšlikumu uzskata par zinātniski nepamatotu, proti, visi psihologi esot vienisprātis, ka bērnam vispirms jāiemācās dzimtā valoda – tad citas apgūt esot daudz vieglāk. Vladovas paustais šķita pārāk neticams, un Re:Check to pārbaudīja.

Vladova NA un tās domnieka Daiņa Loča priekšlikumu kritizēja vairāku Saskaņas biedru sniegtajā intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Vesti. To pārpublicējis portāls Press.lv.

“Locim prasīja par viņa iniciatīvas zinātnisko pamatojumu, jo šodien visi psihologi ir vienisprātis savā pozīcijā: bērnam vispirms ir jāapgūst dzimtā valoda un tikai pēc tam jāmācās citas valodas, tā viņam būs daudz vieglāk šīs citas valodas iemācīties.”

Re:Check sazvanīja Vladovu, kas ir arī Rīgas 80. vidusskolas direktore, un lūdza sniegt pamatojumu viņas teiktajam intervijā. Domes priekšsēdētāja vietniece norādīja uz slikto dzirdamību un aicināja jautājumus aizsūtīt rakstiski, taču divu dienu laikā līdz raksta publicēšanai uz nosūtīto e-pastu neatbildēja.

Jo agrāk sāk, jo labāki rezultāti

Re:Check ar Google palīdzību atrada atsauces uz vairākiem zinātniskiem darbiem, kas apgalvo pretējo. Proti, labāki rezultāti otrās valodas apguvē ir tiem, kas sākuši agrāk. Plaši aprakstīts ir ASV Ilinoisas Universitātes kognitīvās psiholoģijas pētnieču Žaklīnas Džonsones un Elisas Ņūportas jau pirms 30 gadiem tapis pētījums, kurā testēta 46 ķīniešu un korejiešu izcelsmes ASV imigrantu angļu valodas zināšanas. Rezultāti uzrādīja “skaidru un stipru” saikni starp vecumu, kādā cilvēki nonākuši angļu valodas vidē, un valodas zināšanu līmeni. Tiem, kas ASV bija ieradušies vecumā no 3 līdz 7 gadiem, valodas zināšanas faktiski neatšķīrās no tiem cilvēkiem, kuriem angļu valoda ir dzimtā. Studenti, kas bija ieradušies ASV 8 – 10 gadu vecumā, testos pieļāva jau būtiski vairāk kļūdu.

Pērn publicēts pētījums savukārt norāda, ka svešvalodu apguve labi padodas līdz pat 17 – 18 gadiem, taču dzimtās valodas līmeni var sasniegt vien tad, ja apguve sākta līdz 10 gadiem. Citā, 1990.gada publikācijā secināts, ka jau bērni, kas vecāki par 6 gadiem, nespēj otrajā valodā sasniegt tādu skanējumu kā tiem, kuriem attiecīgā valoda ir dzimtā.

Vēlākas apguves priekšrocība – populārs mīts

“Uzskats, ka bērniem vienkāršāk mācīties citas valodas tad, ja ir jau apgūta dzimtā valoda, ir populārs mīts,” Re:Check norādīja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa, kuras zinātniski pētniecisko interešu vidū ir valodu apguve. Viņa aicina iepazīties ar Šveices Noišatelas Universitātes profesora Fransuā Grošjāna rakstīto. Pieņēmums, ka bilingvālisms veicina kavēšanos valodas apguvē, bija izplatīts pagājušā gadsimta vidū, taču kopš tā laika daudzi pētījumi to atzinuši par nepamatotu, norāda profesors. Viņš arī raksta, ka mājās runātā valoda var kļūt par labu pamatu, lai apgūtu otras valodas aspektus.

Kalnbērziņa min arī citu zinātnieku pētījumus, kas apliecina – bilngvāli bērni ir ieguvēji ne tikai valodu apguvē, bet arī ir pārāki par monolingvāliem gan atmiņas ziņā, gan telpiskās domāšanas ziņā.

Secinājums: Rīgas domes priekšsēdētājas Annas Vladovas teiktais, ka otru valodu labāk var iemācīties, ja vispirms apgūta dzimtā, ir bez pamatojuma. Atzīti pētījumi liecina pretējo – agrāka otrās valodas apguve dod labākus rezultātus, turklāt bilingvāli bērni ir pārāki arī citos aspektos. Vēl jo vairāk patiesībai neatbilst Vladovas teiktais, ka par viņas pausto pieņēmumu “visi psihologi ir vienisprātis”.

Uz augšu