Pērn publicēts pētījums savukārt norāda, ka svešvalodu apguve labi padodas līdz pat 17 – 18 gadiem, taču dzimtās valodas līmeni var sasniegt vien tad, ja apguve sākta līdz 10 gadiem. Citā, 1990.gada publikācijā secināts, ka jau bērni, kas vecāki par 6 gadiem, nespēj otrajā valodā sasniegt tādu skanējumu kā tiem, kuriem attiecīgā valoda ir dzimtā.
Vēlākas apguves priekšrocība – populārs mīts
“Uzskats, ka bērniem vienkāršāk mācīties citas valodas tad, ja ir jau apgūta dzimtā valoda, ir populārs mīts,” Re:Check norādīja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa, kuras zinātniski pētniecisko interešu vidū ir valodu apguve. Viņa aicina iepazīties ar Šveices Noišatelas Universitātes profesora Fransuā Grošjāna rakstīto. Pieņēmums, ka bilingvālisms veicina kavēšanos valodas apguvē, bija izplatīts pagājušā gadsimta vidū, taču kopš tā laika daudzi pētījumi to atzinuši par nepamatotu, norāda profesors. Viņš arī raksta, ka mājās runātā valoda var kļūt par labu pamatu, lai apgūtu otras valodas aspektus.
Kalnbērziņa min arī citu zinātnieku pētījumus, kas apliecina – bilngvāli bērni ir ieguvēji ne tikai valodu apguvē, bet arī ir pārāki par monolingvāliem gan atmiņas ziņā, gan telpiskās domāšanas ziņā.
Secinājums: Rīgas domes priekšsēdētājas Annas Vladovas teiktais, ka otru valodu labāk var iemācīties, ja vispirms apgūta dzimtā, ir bez pamatojuma. Atzīti pētījumi liecina pretējo – agrāka otrās valodas apguve dod labākus rezultātus, turklāt bilingvāli bērni ir pārāki arī citos aspektos. Vēl jo vairāk patiesībai neatbilst Vladovas teiktais, ka par viņas pausto pieņēmumu “visi psihologi ir vienisprātis”.