2019. gads līdz šim ir bijis viens no nestabilākajiem globālajā ekonomikā pēdējās desmitgades laikā. Investorus visā pasaulē uztrauc tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, savukārt citā nozīmīgā finanšu tirgū – Eiropā neskaidrības valda gaidāmā “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības dēļ. Biznesa medijs “Forbes” vēsta, ka šogad pieredzētais vēl ir tikai “ziediņi” salīdzinot ar to, kas sagaida pasaules ekonomiku nākamajā gadā.
Ekonomikas apskatnieks, publicists Džons Moldins uzskata, ka dažas pēdējās nedēļas ir iezīmējušas pagrieziena punktu pasaules ekonomikā, kas faktiski noteiks toni visu nākamo gadu.
“Tas ir kas vairāk, kā vienkārši tirdzniecības karš starp divām valstīm. Ir pieaugusi finanšu sektoru un investīciju ievainojamība pret dažādiem riskiem. Biznesa pārliecība ir ievērojami samazinājusies, un tam ir vairāki iemesli.
Būs ļoti labi, ja 2020. gadā izdosies izvairīties no nopietnām ekonomiskajām problēmām,” uzskata Moldins.
Ņujorkas Universitātes profesors un ekonomists Nuriels Rubini iezīmējis trīs iespējamos ekonomiskā šoka cēloņus, no kuriem ikviens var izraisīt ekonomisko lejupslīdi. Viens no tiem ir ASV – Ķīnas tirdzniecības karš. Ekonomists norāda, ka paralēli šim konfliktam, varētu attīstīties arī par ASV – Ķīnas tehnoloģiju aukstais karš. Tāpat nedrīkst aizmirst arī sasprindzinājumu attiecībās starp ASV un Irānu, kas būtiski varētu ietekmēt Tuvo Austrumu naftas eksporta nozari.
“Tirdzniecības karam beigas neredzu. Arī tehnoloģiju jomā saspīlējums turpināsies, tomēr trešais faktors – naftas eksportu iesaiste konfliktu iesaistē ir maz ticama,” saka Rubini.
Profesors pauž, ka salīdzinot ar 2008. gadu, šī iespējamā ekonomiskā lejupslīde būs atšķirīga. Pirmkārt tāpēc, ka pirms 11 gadiem bija milzīgs iedzīvotāju pieprasījums atsevišķās jomās, piemēram, nekustamajā īpašumā un pēc daudzām precēm. Tomēr šoreiz iemesli, visticamāk, būs politiski.
Rubini norāda, ka iespējamās krīzes efekts varētu būt līdzīgs tam, kādu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos piedzīvoja ASV, kad bija vērojama stagflācija – kad pieaug bezdarbs, ekonomiskā izaugsme stagnē un notiek neliela inflācija. Tāpat Rubini brīdina, ka monetārās politikas pasākumi, kas tika pieņemti, lai cīnītos pret 2008. gada krīzi, šoreiz varētu izrādīties neefektīvi, līdz ar to – atsevišķām valstīm iespējamā ekonomiskā krīze varētu izrādīties visai sāpīga.
Centrālajām bankām viens no populārākajiem paņēmieniem ekonomikas stimulēšanai ir procentu likmju mazināšana, kas šoreiz varētu radīt cenu inflāciju, nevis veicināt izaugsmi. Tas, savukārt, varētu mazināt patērētāju izdevumus.
Foto: ASV un Ķīnas tirdzniecības karš
Ļoti nozīmīgs problēmu avots ekonomikā ir parādsaistības. Parāds netiek uzskatīts par sliktu, ja tas ir produktīvs, tomēr – lielākā daļa parādu ir neproduktīva. Teorētiski, ja ekonomika ir pārpildīta ar neproduktīviem parādiem, tad centrālajām bankām būtu nepieciešams palielināt procentu likmes, ņemot vērā pieaugošos riskus, nevis tos samazināt, kā tas pašlaik notiek.
“Hoisington Management” pārstāvis Leisijs Hants norādīja, ka arī valstu parādi ierobežo biznesa apstākļus – mazinās ekonomiskā aktivitāte, procentu likmes krīt.
“Tā ir liela problēma, jo centrālās bankas joprojām uzskata, ka zemākas procentu likmes ir zāles pret jebkādām ekonomiskajām problēmām. Tāpat uzskata arī prezidents Donalds Tramps. Diemžēl, bet šāds uzskats ir maldinošs, jo procentu likmes nulles līmenī vai pat zemāk nedos nepieciešamo efektu,” saka Hants.
Ja Hantam ir taisnība, tad ASV Federālās rezerves pašlaik ir uzsākušas ļoti nepareizu rīcību, ekonomiskās izaugsmes pavājināšanās laikā samazinot procentu likmes. Līdzīgi Federālās rezerves rīkojās arī 2018. gadā. Šai iestādei bija nepieciešams pakāpeniski paaugstināt procentu likmes līdzīgi, kā tas tika darīts 2013. gadā un pēc tā.
“Šobrīd labākais, ko Federālās rezerves var darīt, ir tieši neko. Bet šāda iespēja, droši vien, pat netiek izskatīta kā reāla,” norādīja Moldins.
Runājot par starptautisko tirdzniecību, Trampa uzsāktais tirdzniecības karš nav palīdzējis ASV ekonomikai, kā viņš iepriekš bija solījis. Tāpat pārmaiņas ir vērojamas arī globalizācijas norisēs – tās tikpat kā ir “ieslēgušas atpakaļgaitu”.
“Industriālā automatizācija un citas tehnoloģijas faktiski nogalina “zemo cenu” ražošanu, jo daudzi Rietumu uzņēmumi ir aizgājuši no Ķīnas, kur par zemākām darbaspēka cenām tika ražotas dārgas tehnoloģiskās ierīces. Līdz ar to – citur strādniekiem ir jāmaksā augstākas algas, kas, savukārt, samazina iespējamo peļņu no ierīču pārdošanas. Šāda tendence turpināsies,” sacīja Moldins.
Ideālos apstākļos šāds process būtu noticis pakāpeniski, un abām tirdzniecības karā iesaistītajām pusēm būtu bijis laiks sagatavoties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tomēr Tramps un viņa tirdzniecības jomas padomnieks Pīters Navarro vēlējās noteikt paaugstinātos muitas tarifus jau nekavējoties.
“Es uzskatu, ka prezidenta jaunākās prasības, kas paredz ASV kompānijām pamest Ķīnu, nebija blefs. Viņš vēlas redzēt sev pozitīvu rezultātu, un tāpēc viņš ir gatavs izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai to sasniegtu. Jautājums ir par to, vai Trampam izdosies panākt vēlamo. Visai pasaulei būtu izdevīgi, ja ASV panāktu vienošanos ar Ķīnu, tomēr ir jāgatavojas tam, ka tas tik drīz nenotiks,” norādīja ekonomikas apskatnieks.
Tirdzniecības tarifi mazina ekonomisko aktivitāti un ierobežo vairāku tirgus spēlētāju dalību biznesā. Daudzi cilvēki uzskata, ka Tramps ar šādu tarifu noteikšanu pierāda, ka ir ļoti labs biznesa sarunu vedējs, un šādi viņš cenšas saviem sarunu biedriem parādīt savu taisnību, tomēr patiesībā tas tikai paralizē un bremzē biznesa aktivitāti.
Tāpat jāpatur prātā, ka pasaules ekonomikas norises negrozās vien ap ASV. Vēl viens svarīgs faktors ir norises Eiropā, kur arī problēmu netrūkst. Negatīvas procentu likmes ir kā simptoms kādai ekonomiskajai slimībai. Itālija jau pašlaik piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, tāpat arī Vācija piedzīvojusi pirmo “negatīvo ceturksni” pēdējās desmitgades laikā un drīzumā par tās nokļūšanu recesijā tiks paziņots arī oficiāli.
“Vācija ir ļoti atkarīga no eksporta. Pateicoties eiro, Vācijai izdevās izveidot ļoti efektīvu eksporta tīklu, un tas, šķiet, līdz šim Vācijai ļoti labi arī izdevās. Tomēr Grieķijas nonākšana bankrota priekšā, kā arī Ķīnas ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Vācijai ir nospēlējušas negatīvi – eksporta apjomi samazinās,” sacīja Moldins.
Paredzams, ka Vācijas recesijai būs arī globāls efekts. Automobiļu pārdošanas rādītāji ir samazinājušies, un tos vēl vairāk varētu samazināt “Brexit”. Faktiski – sliktākā scenārija gadījumā krīze Vācijā varētu izraisīt krīzi visā Eiropas Savienībā.
“Vēl nedrīkstam aizmirst par “Brexit”. Pašlaik mēs joprojām nezinām, vai Lielbritānijai un Eiropas Savienībai izdosies par kaut ko vienoties, bet ir ļoti liels risks, ka šī drāma beigsies ar sliktām beigām. Ziņas parasti fokusējas uz to, kādas ekonomiskās sekas būs Lielbritānijai, kas būs ļoti neiepriecinošas. Taču – bezvienošanās “Brexit” rezultātā cietīs arī pārējās Eiropas Savienības valstis, it īpaši Vācijai, kurai ir ciešas ekonomiskās saites ar Lielbritāniju,” norādīja ekonomikas apskatnieks.
Agrāk eksperti ieteica investoriem nedomāt par politiku, veidojot savu investīciju stratēģiju. Tomēr mūsdienu apstākļos šāds variants vairs neder. Politiskie lēmumi un vēlēšanu rezultātiem arvien vairāk ir ļoti tieša nozīme uz investīciju klimatu. Viens no šādiem piemēriem ir “Brexit”.
2020. gadā gaidāmas ASV prezidenta vēlēšanas. Neviens no iespējamajiem scenārijiem nav pietiekami labs, kas varētu dot cerības uz situācijas uzlabošanos.
“Laika posmā no šī brīža līdz nākamā gada novembrim mēs nezināsim, kāds būs vēlēšanu iznākums. Visticamāk, ka tuvākā gada laikā mēs redzēsim neskaitāmu aptauju rezultātus, kurās īstas virsrokas nebūs nevienam kandidātam,” pauda ekonomikas pētnieks Moldins.
Tas, savukārt, radīs vēl lielāku neskaidrību un investīciju tirgus ievainojamību, kas, savukārt, varētu iedvesmot politiķus un centrālās bankas veikt “kaut ko lietas labā”, lai gan šie lēmumi varētu būt arī ļoti nepareizi un kļūdaini.
Tomēr sagaidāms, ka politiskā situācija un vēlētāju izvēles nākamajā gadā turpinās sagādāt arvien jaunus pārsteigumus, līdz ar to jārēķinās, ka 2020. gads varētu kļūt par vienu no nestabilākajiem un ievainojamībām bagātākajiem gadiem globālajā ekonomikā.
