Ērglis: Bažas par LU Stratēģijas padomes neefektīvo darbu ir subjektīvas

Pēc viņa paustā, tā kā LU patlaban nav vadītāja un darbu organizē rektora pienākumu izpildītājs Straube, bijušā rektora Indriķa Muižnieka Stratēģijas padomes likvidācija, pašreizējās administrācijas ieskatā, iespējams, ir loģisks solis.

Ērglis pārmetumus par padomes neefektīvo darbu uzskata par subjektīviem, jo padome ir bijusi tikai padomdevēja institūcija, bez parastām tiesībām vai tiešas ietekmes uz operatīvām darbībām.

Tāpat Ērglis atgādināja, ka LU Stratēģijas padome tika dibināta un Senātā apstiprināta, lai iesaistītu visu mācību un zinātnisko virzienu pārstāvjus, izstrādājot LU stratēģisko attīstību koordinēti un harmonizēti, darbojoties pēc "komandu zinātnes" principa. Padomē bez viņa darbojās ne tikai Muižnieks, bet arī prorektori Ina Druviete, Valdis Segliņš, Jānis Ikstens, kā arī investīciju piesaistes direktore Gunta Rača.

Kā ziņots, lai saglabātu kontroli augstskolā, LU jaunieceltais rektora vietas izpildītājs Gvido Straube likvidējis LU Stratēģijas padomi, kuru līdz šim vadījis kardiologs Ērglis. 

Aģentūras LETA rīcībā esošais Straubes rīkojums liecina, ka viņš par spēkā neesošiem atzinis vairākus rīkojumus, ar kuriem izveidota minētā padome.

Straube aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš bija saņēmis dažādas atsauksmes par šīs padomes darbu, gūstot ieskatu tam, ka padome strādājot neefektīvi.

Tāpat cilvēki augstskolā viņu informējuši par to, ka padomei deleģētas tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus un parakstīt dokumentus.

"Problēma, ka šai padomei bija dotas tiesības parakstīt dokumentus, un tas izriet no rektora kontroles. Šādā situācijā nevarēja atstāt šādu iespēju," teica Straube, piebilstot, ka tas nav universitātes interesēs.

Pagaidām neesot zināms, vai varētu lemt par minētās padomes analoga veidošanu. Līdz šim LU Stratēģijas padomes mērķis bija LU studiju un pētniecības attīstīšana un ilgtspējīgas infrastruktūras izveide, iesaistot LU akadēmisko un vispārējo personālu LU stratēģiskās attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, sniedzot LU rektoram kompetentu atbalstu.

Pretrunīgajā LU rektora vēlēšanu procesā Ērglis sliecās atbalstīt līdzšinējā LU rektora Muižnieka pozīcijas.

Kā ziņots, valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, bet abi prorektori paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks sacīja, ka vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā un, iespējams, arī Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.