Vai elektriskajiem skrejriteņiem būtu jābūt apdrošināšanai?

FOTO: TVNET

Pirmdien Satiksmes ministrijā Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā eksperti meklēja risinājumus tam, lai elektriskie skrejriteņi neradītu papildu riskus satiksmes drošībai gan to lietotājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, jo īpaši gājējiem.

Kādā ir pašreizējā situācija un kādi risinājumi būtu nepieciešami portālam TVNET stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs.

Citās valstīs jau ir ieviesti dažādi ierobežojumi, lielākā daļa valstu pieturās pie 25km/h ierobežojuma. Piemēram, Vācijā nepieciešama arī apdrošināšana. Tāpat, lielākoties, pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem drīkst braukt, izmantojot velo infrastruktūru.

Vienlaikus Lielbritānijā ar elektriskajiem skrejriteņiem var pārvietoties pārsvarā privātās teritorijās.

Precīzu uzskaiti Valsts policija par negadījumu skaitu neveic, vienlaikus rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn bija pieci, seši negadījumu, tad jau šogad noticis 21 negadījums, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, teica Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Ir negadījumi, kur sekas bijušas visai smagas, piemēram, tika notriekta kāda gājēja, kura guva visai smagas traumas. Tāpat problēma – ar elektriskajiem skrejriteņiem cilvēki pārvietojas arī alkhola reibumā, jo pašlaik nav specifiska regulējuma.

“Gājēji pašlaik ir iespiesti stūrī un viņiem nav kur pārvietoties, tāpēc nepieciešams risinājums,” skaidroja Krapsis.

"Ceļu satiksmes drošības direkcija" Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris sanāksmē teica, ka būtu nepieciešams noteikt minimālo vecumu, ar kādu drīkst pārvietoties ar elektrisko skrejriteni – ņemot vērā, ka skrejriteņi ir visai ātri, minimālais vecums būtu nosakāms 14 gadi.

Pavisam pielīdzināt elektrisko skrejriteni velosipēdiem gan nevajadzētu, ņemot vērā, ka ar skrejriteni visai grūti parādīt pagriezienu, atskatīties pār plecu, būtu lietderīgi ar elektriskajiem skrejriteņiem ļaut pārvietoties pa velo infrastruktūru, pieļaujot, ka ar tiem, samazinot ātrumu gājēju tuvumā, var pārvietoties par ietvi.

“Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs norādīja, ka pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams atļaut ar šādiem skrejriteņiem pārvietoties pa brauktuvi, vienlaikus atsevišķās zonās pilsētā samazinot braukšanas ātrumu līdz 30 km/h.

Arī “Pilsēta cilvēkiem” sanāksmē piekrita, ka braukt ar elektrisko skrejriteni par brauktuvi varētu ļaut no 14 gadiem.

Iedzīvotāji arvien aktīvāk iegādās elektriskos skūterus, parādās iespējas nomāt

Rīgas domes aplēses liecina, ka pilsētā varētu būt pusotrs tūkstotis elektrisko skrejriteņu. Tāpat šovasar Latvijā elektrisko skūteru nomas pakalpojumus sāka piedāvāt trīs uzņēmumi.

Latvijas jaunuzņēmums "Fiqsy" elektrisko skūteru nomu sāka piedāvāt jūnija sākumā, Rīgas centrā nodrošinot 350 skrejriteņu nomu. Jūnija beigās skrejriteņu nomu sāka piedāvāt Igaunijā reģistrētās kopbraukšanas platforma "Bolt", kas Rīgas centrā piedāvā 100 skrejriteņu nomu.

Savukārt jūlija sākumā elektrisko skūteru nomu sāka piedāvāt šogad Latvijas tirgū ienākušais Lietuvas automašīnu koplietošanas uzņēmums "CityBee", kas Rīgas centrā īrei piedāvā 150 skrejriteņus.

Visi trīs uzņēmumi plāno piedāvāto īres skūteru skaitu palielināt.

Vācijas Vides aģentūra kritizē elektriskos skrejriteņus

Elektriskie skrejriteņi ir videi daudz kaitīgāki nekā velosipēdi un nedod lielu ieguldījumu videi draudzīgas urbānās mobilitātes veidošanā, paziņojusi Vācijas Vides aģentūra.

"Nobrauktie attālumi parasti ir ļoti nelieli, un tos var noiet kājām, pabraukt ar autobusu, vilcienu vai velosipēdu," sacīja aģentūras prezidente Marija Kraucergere.

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem, kas iznomā elektriskos skrejriteņus, vajadzētu tos piedāvāt piepilsētās, nevis pilsētu centros.

Piepilsētās cilvēki varētu tos izmantot automašīnu vietās, lai ātrāk nokļūtu līdz autobusu pieturām un dzelzceļa stacijām.

Taču Kraucergere piebilda, ka privāta automašīna ir daudz lielāka vides problēma,  runājot gan par piesārņojumu, gan troksni.

Viņa aicināja pašvaldības samazināt autostāvvietu skaitu un paplašināt veloceliņus un  ietves.

Vācijas transporta ministrs Andreass Šeuers savukārt ir paudis atbalstu elektrisko skrejriteņu izmantošanai pilsētās un ir iecerējis atļaut braukt ar tiem pa joslām, kas paredzētas autobusiem, taču policija iebilst pret šo ideju.

Uz augšu