/nginx/o/2019/07/29/12417667t1h4579.jpg)
Lietuvai ir svarīgi, lai tās kaimiņvalsts Baltkrievija saglabātu patstāvību attiecībā pret Krieviju, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis prezidents Gitans Nausēda, vēlreiz uzsverot savu jau vairākkārt izteikto apņemšanos pamazām atjaunot dialogu ar Minsku.
"Nav iespējams noliegt, ka šobrīd Baltkrievija cīnās par savas patstāvības saglabāšanu," viņš sacījis. "Lai gan no malas varētu šķist, ka viss tur jau nolemts, es tā neuzskatu. Runas par kopīgu [Krievijas un Baltkrievijas] savienoto valsti dzirdamas jau pārdesmit gadus, tomēr šādas savienotās valsts nez kādēļ kā nav, tā nav."
Pēc Nausēdas teiktā, lai gan Baltkrievija militārajā ziņā ir cieši saistīta ar Krieviju, Lietuvai un visai Eiropai jācenšas panākt, lai tā paliktu pēc iespējas patstāvīgāka valsts "ar savām robežām, savu kultūru, saviem valsts mērķiem".
Kā atgādinājis prezidents, iecerētā dialoga veidošana nebūt nenozīmē, ka Lietuva gatavotos mainīt savu pamatnostāju jautājumā par kaimiņvalstī topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES) - šis objekts joprojām tiek uzskatīts par nedrošu.
"Mani centieni būs vērsti uz to, lai pamazām, paturot prātā visas viedokļu atšķirības, visas nesaskaņas ap Astravjecas AES, mēs veidotu normālus cilvēciskus kontaktus, jo nav normāli dzīvot kaimiņos, slēpjoties ierakumos un cenšoties līdzās esošo kaimiņu neredzēt. Domāju, mēs sāksim uzmanīgi, pamazām, un, protams, viss būs atkarīgs no pašas Baltkrievijas vēlmes sadarboties. Ja tās nebūs, ar varu mīļš nekļūsi," viņš izteicies.
Nausēda atzinis, ka nesen, apspriežot Lietuvas un Baltkrievijas attiecību attīstību ar politologiem, viņš līdzšinējo savas valsts nostāju vērtējis kā "strausa politiku", bet noliedzis, ka šo apzīmējumu būtu attiecinājis uz savu priekšteci prezidenta amatā Daļu Grībauskaiti.
"Es to neteicu konkrēti par bijušo prezidenti, vienkārši tāda acīmredzot bija situācija. No vienas puses, mums ir ekonomiskās un loģistiskās attiecības ar Baltkrieviju - nevaram nepamanīt, kā pāri mūsu robežai ripo cisternas, ik dienas vairāki sastāvi, kas dodas uz Klaipēdu, ka mums ir cilvēki, kuri ceļo uz vienu vai otru pusi, daudz baltkrievu, kuri brauc uz Viļņu un citām mūsu lielajām pilsētām, mums ir prāvas lietuviešu investīcijas Baltkrievijā. Taču, kolīdz runa ir par politisko dialogu, visi skatās cits uz citu un domā - kā lai tagad izvairās no jebkāda kontakta. Vai nu to sauc par strausa politiku vai nesauc - attiecības ar Baltkrieviju vienkārši ir iesaldētas, un nedomāju, ka mums būs labāk, ja šis stāvoklis turpinās pēc iespējas ilgāk.
Nausēdas priekštece Daļa Grībauskaite sava pirmā amata termiņa laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko tikās vairākas reizes, tomēr vēlāk viņas nostāja mainījās, un viņa pārtrauca augstākā līmeņa dialogu ar Baltkrieviju, paziņojot, ka tas nav iespējams Minskas ciešo attiecību ar Krieviju un Astravjecas AES būvniecības dēļ. Pēc viņas lēmuma vairs netikās arī abu valstu ārlietu ministri, un pēdējo gadu laikā Lietuva arī bloķējusi Baltkrievijas un Eiropas Savienības līgumu par divpusējām attiecībām.
Savukārt jaunais prezidents jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzsvēra, ka vēlas labas attiecības ar Baltkrieviju. Kā ziņots, nesen viņš rīkoja slēgtu un savā oficiālajā darba kārtībā neminētu tikšanos ar politologiem, lai runātu par iespējamām pārmaiņām Lietuvas attiecībās ar kaimiņvalsti.
