Levits uzrunā ĀM simtgades svinībās atzīmē sieviešu īpatsvaru diplomātiskajā dienestā (1)

Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka Levits savā uzrunā norādījis, ka viņš bija pirmais pēc neatkarības atgūšanas, kurš pārstāvēja Latviju Vācijā, Austrijā, Šveicē un Ungārijā. Prezidents pauda, ka labi atceras tā laika izaicinājumus un brīvības un atbildības sajūtu. 

Levits gan atzina, ka mūsdienu diplomātiskā dienesta uzdevums nebija tik sarežģīts cik tas bija Zigfrīdam Annai Meierovicam un viņa kolēģiem. Tādēļ prezidents aicināja atdot godu tā laika politiķu gudrībai un drosmei, panākot Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu un ārlietu dienesta izveidošanu no nulles. 

Tāpat Valsts prezidents aicināja atdot godu tiem kolēģiem, kuri Otrā pasaules kara un okupācijas laikā tika izsūtīti. 

Levits arī aicināja atminēties un godināt godināt diplomātus Kārli Zariņu, Alfrēdu Bīlmani, Arnoldu Spekki, Anatolu Dinbergu un visus pārējos, kuri padomju okupācijas gados uzturēja Latvijas sūtniecības Londonā un Vašingtonā kā Latvijas valstiskuma reālos, taustāmos pierādījumus. Valsts prezidents uzsvēra, ka šie diplomāti ne tikai veica politisko darbu, bet arī turpināja valsts darbu, proti, konsulārās funkcijas. 

Levits atminējās, ka 70.gadu beigās sūtniecībā Vašingtonā atjaunoja savu brūno Latvijas pasi, ar kuru varēja ceļot un, pateicoties okupācijas neatzīšanas faktam, bija iespējams ik reizi pierādīt kaut vai robežsargiem vai muitniekiem, ka Latvijas valsts eksistē.

Valsts prezidents arī izmantoja izdevību un pateicās tiem ārzemju latviešiem, kuri brīvprātīgi izņēma šīs Latvijas pases, un tādā veidā gan demonstratīvi apliecinot savu piederību pilsoņu kopumam, gan praktiski parādot un atgādinot citām valstīm Latvijas "de iure" tālāku pastāvēšanu.

Levits skaidroja, ka šodienas apstākļos Latvijas diplomātiskajam dienestam ir citi uzdevumi ne kā 20.gados, arī ne kā 90.gados. Viņš uzsvēra, ka Latvijas diplomātiskais dienests pārstāv Latvijas intereses visā globalizētajā pasaulē, kas kļūst arvien sarežģītāka.

Runas noslēgumā Levits novēlēja Latvijas diplomātiem arī nākamajos simt gados turpināt tiekties pēc augstiem mērķiem Latvijas ārpolitikā, pilnveidoties diplomāta praksē un godam pārstāvēt Latviju pasaulē.

Jau vēstīts, ka pirmdien tika atzīmēta Ārlietu ministrijas izveidošanas 100 gadu jubileja, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Kā uzsvēra ĀM, ārlietu dienests ir vienīgā Latvijas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas.

Pēc Latvijas nodibināšanas valsts teritorijā sākās un vēl 1919.gada 1.pusgadā turpinājās Neatkarības karš. Ārlietas lielākoties tika īstenotas ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības.

Savukārt par Ārlietu ministrijas izveides datumu tiek uzskatīts 1919.gada 29.jūlijs - diena, kad Meierovics izdeva pirmo pavēli par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos Ārlietu ministrijā. Pēc tam pakāpeniski tika veidota ministrijas struktūra - departamenti un nodaļas.

Neskatoties uz militāro un iekšpolitisko situāciju valstī, Latvijas diplomātiem izdevās panākt to, ka 26.janvārī pasaules lielvalstis atzina Latviju "de iure". Diplomātiskais un konsulārais dienests pilnā apjomā darbu turpināja līdz valsts okupācijai 1940.gada jūnijā. Arī okupācijas apstākļos Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja darbību Rietumvalstīs, pusgadsimtu atgādinot pasaulei, ka Latvija nav zaudējusi "de iure" statusu, informēja ĀM.